Šobrīd notiek politiskās apvienības "Vienotība" un Reformu partijas (RP) intensīvs konsolidācijas process, kas varētu novest pie izkārtņu maiņas arī Liepājā.

Fakts, ka šobrīd buksē jaunās Latvijas valdības veidošana, "Vienotībai" nespējot piedāvāt prezidentam piemērotu premjera kandidatūru, kalpo vēl par vienu faktoru "Vienotības" un Reformu partijas saplūšanai. Reformu partijas zemie reitingi un vēlēšanu tuvums liek meklēt sabiedrotos un izeju no strupceļa, tādēļ daudziem laulības ar "Vienotību" šķiet visai loģisks solis.

Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters aģentūrai LETA atzina, ka sarunas ar "Vienotību" par abu politisko spēku sadarbību notiek jau no jūlija. "Sarunas sākām jūlijā ar domu, ka abas partijas ir vienojušās, ka savstarpējā sadarbība ir iespēja labēji centriskām partijām rast risinājumu arī situācijā pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām," stāstīja Demiters. "Vienotībai" Saeimā ir 20 deputāti, savukārt Reformu partijai – 14 mandāti. Turpmākajā jaunās valdības veidošanā abas partijas pieteikšot sevi vienotā blokā un kopīgi lemšot par premjera kandidātu un arī ministriem.

Kā raksta portāls pietiek.com, RP un "Vienotība" jau tuvākajās dienās varētu paziņot par konsolidāciju, faktiski izveidojot bloku ar 34 deputātiem Saeimā, kas tām ļautu spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Saprašanās memorands, pie kura slepenībā strādā abu partiju spices, paredzot arī kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā.

Abas partijas tuvākajās dienās grasās vienoties, ka līdz 2014. gada 18. janvārim kopīgi izstrādās un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas “ceļa karti”. Tomēr šis arī izskatās pēc "Vienotības" un RP kopīga taktiska soļa, lai diktētu noteikumus jaunās valdības izveidē un premjera izraudzīšanā, ņemot vērā, ka saplūšana, par ko neformālas sarunas bez rezultātiem notika ik pa laikam, tiek forsēta tieši šobrīd.

Ja apvienošanās rezultātā Reformu partija iekļausies "Vienotībā", un kā atsevišķa struktūra beigs pastāvēt, tad visi reformu partijas biedri un ievēlētie deputāti automātiski kļūs par "Vienotības" pārstāvjiem. Tādā gadījumā Liepājas domē strādās pieci "Vienotības" deputāti, kas Liepājas šūniņas ilggadējam vadītājam, eksdeputātam Ivaram Ķervim un viņa pēctecim Armīnam Robežniekam pat visoptimistiskākajos sapņos iepriekš nevarēja rādīties, bet "Vienotības" Liepājas nodaļa kļūs ievērojami varenāka gan skaitliski, gan savā ietekmē.

Tā kā netiek izslēgta arī Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšanās jaunajā valdībā, ir ļaudis, ka neizslēdz arī ZZS sabiedrotās Liepājas partijas vadītāja Ulda Seska iespējamo kandidēšanu premjera amatam. Viņam, atstājot Liepāju sava vicemēra Jurija Hadaroviča rokās, politiskais karjeras pakāpiens bez liela riska (2014.gada Liepājas budžets pieņemts, daudzi ilgtermiņa līgumi noslēgti utt.) ilgtu tikai līdz nākamā gada oktobrim. Tātad tikai desmit mēnešus. Šajā gadījumā tas gan ir runu līmenī, bet politikā viss ir iespējams.

Pat paradoksu cienītājiem šovasar pēc pašvaldību vēlēšanām, kad ceturto reizi Liepājas stūre tika ielikta Seska rokās, būtu grūti iedomāties ainu, kad pēc pusgada domē ir pieci "Vienotības" deputāti, pašvaldību vada "Saskaņas centra" mērs, bet Sesks sēž neaizvietojamā premjera Valda Dombrovska krēslā!