Piedāvājam iepazīties ar 2013.gada 9.maija ārkārtas sēdes debatēm un pieņemtajiem lēmumiem. Sēdes darba kārtībā bija divi ar "Liepājas enerģiju" saistīti jautājumi.

LATVIJAS REPUBLIKA
LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME

Rožu ielā 6, Liepājā, LV–3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391,reģ. Nr.90000063185
 
ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS
LIEPĀJĀ
09.05.2013. Nr. 6
 
Sēde sasaukta 2013.gada 9.maijā pulksten 15.00.
Sēde atklāta 2013.gada 9.maijā pulksten 15.00.
Sēdi vada DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS Uldis SESKS
Sēdē piedalās 14 deputāti:
Elita KOSAKA
Gunārs ANSIŅŠ
Sergejs DIKTERJOVS
Silva GOLDE
Ivars KESENFELDS
Guntars KRIEVIŅŠ
Ivars ĶERVIS
Stēns LORENSS
Romans MILOSLAVSKIS
Irēna OPŠTEINE
Valdis SKUJIŅŠ
Helvijs VALCIS
Jānis VILNĪTIS
Naums VOROBEIČIKS
 
Klātesošie:
Ita CĒRMANE, www.liepajniekiem.lv
Māris EGMANIS, Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs
Ronalds FRICBRGS, Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks (Finanšu jautājumos); Finanšu pārvaldes vadītājs
Zane ĢIRNE, Sabiedrisko attiecdību un mārketinga daļa
Ilze OZOLIŅA, laikrsksta "Kurzemes Vārds" pārstāvis
Gustavs PELĒCIS, Deputāta S.Lorensa palīgs
Inita PELNĒNA, Juridiskās daļas vadītāja
Sabīne PRIEDIENA, Domes priekšsēdētāja vietnieka palīdze
Aigars PRŪSIS, Sabiedrisko attiecdību un mārketinga daļa
Sarmīte PUJĒNA, www.irliepaja.lv
Līga RATNIECE–KADEĢE, TV Kurzeme
Edgars RĀTS, Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors
Mārtiņš TĪDENS, Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks (Nekustamā īpašuma jautājumos)
Normunds VAITEIKS, Jurodiskās daļas jurists
Vilnis VITKOVSKIS, Attīstības pārvaldes vadītājs
 
Sēdi protokolē Aija SPROĢE
 
DARBA KĀRTĪBA
1. Par saistošajiem noteikumiem.
2. Par SIA "Liepājas enerģija" dividendēm.
 
1.#
Par saistošajiem noteikumiem
ZIŅO Ivars KESENFELDS: – Izskatīšanai Liepājas pilsētas Domes ārkārtas sēdē iesniegts lēmuma projekts " Par saistošajiem noteikumiem" . Ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 2.aprīļa spriedums. Ņemot vērā, ka spriedums stājas spēkā 2013.gada 2.maijā, nepieciešams pieņemt attiecīgu Domes lēmumu. Lūdz atbalstīt izskatīšanai iesniegto lēmuma projektu.
RUNĀ Uldis SESKS: – Tik vienkārši !Ir taču vairāki normatīvie akti, piemēram Enerģētikas likuma 50 pants un 51.pants. Vajadzētu arī vērtējumu, ko šis lēmums dos lielākajai daļai liepajnieku. Vai tas būs lēmums, kas dos iespēju taupīt Jūsu vienā objektā, un vai tiešām būs ekonomija.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Es Jums paskaidrošu.Vispirms nevajadzetu manipulēt ar kaut kādu manu īpašumu. Jums kā Domes priekšsēdetajam ir jāievēro likums. Ir LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā (turpmāk tiesas spriedums) un blakus lēmums, kurā viss ir skaidri pateikts. Liepājas pilsētas Domes 2009.gada 20.februāra saistošie noteikumi Nr.5 " Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā" (turpmāk saistošie noteikumi) tika pieņemti nevis tāpēc, ka tā bija kļūda, bet apzinoties, ka tie ir pret likumu. Tā bija apzināta rīcība. Jums to vajadzētu zināt. Nepildot šo spriedumu Jums vajadzētu atkāpties no Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja amata.Tāpēc Seska kungs netēlojiet muļķi,iepazīstieties ar tiesas spriedumu, ja neesat to vēl izdarījis. Tātad saistošie noteikumi, ar kuriem SIA Liepājas enerģija ar Domes svētību ir ieguvusi monopola tiesības, ir atceļami.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Vēlejos komentēt, ka labi atceros, kad pieņēmam saistošos noteikumus, viens no motivācijas momentiem bija arī politika Liepājas enerģijā. Ir metodika, kā tiek saskaņoti saistošie noteikumi Liepājā un arī citās pašvaldībās, t.i., tiek piemērota zināma procedūra ministrijās. Tomēr pamatu pamats ir tas, kādu tarifu saņem jebkuras pašvaldības iedzīvotāji. Svarīgs ir gala rezultāts, t.i, Liepājas iedzīvotājs, kuram ir tā samaksa par katru piegadāto siltuma apjomu, kādu viņi ir saņēmuši. Tīri no juridiskās puses ir LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, domāju, ka Liepājas pilsētas Domes Juridiskā daļa varēs paskaidrot precīzāk, kāda ir procedūra ja saistošie noteikumi ir maināmi, grozāmi un apstiprināmi. Varētu dot vārdu Liepājas pilsētas Domes Juridiskajai daļai, lai paskaidrotu, kā mums precīzi risināt šo situāciju. Mums kā deputātiem ir pienakums virzīt šo jautājumu uz priekšu, lai sasniegtu labākos rezultātus.La Liepājas pilsētas iedzīvotāji saņemtu lētāku pakalpojumu. Jāspriež arī no ekonomiskās puses, ne tikai no juridiskās puses.Vēlos lūgt Juridisko daļu paskaidrot, kā jāievēro minētais tiesas spriedums.
RUNĀ Stēns LORENSS: – Šobrīd nav laba situācija Liepajā. Siltums ir par dārgu, mēs apsildām ielas un tas nav efektīvi.Tā ir ļoti liela nauda, ko liepājniekiem jāmaksā par apkuri. Labāk paņemiet neatkarīgu juristu, kas izvertē situaciju.Ir tiesas spriedums, kas jaievēro un viss.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Runa ir par to, ko piedāva SIA Liepājas enerģija, kā viņi organizē savu cenu poilitiku. Siltums paliek ar vien lētāks.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Gribu atgādinat visiem klatesošajiem deputatiem, ka 2009.gada 20.februāri, kad tika pieņemti šie saistošie notiekumi, es visu Jūs brīdināju, ka saistošie noteikumi ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu, kurs nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesibas izvēleties sev izdevīgako siltuma apgades veidu .Ir tiesības! Es Jūs brīdināju un es vienīgā balsoju pret.Jūs visi vienotā frontē stajāties pret šo likumu, ko apstiprināja tiesas spriedums. Krieviņa kungs, ja Jūs uzskatāt, ka ir iespējams labot tiesas spriedumu, es ceru, ka Pelnēnas kundze Jums izskaidros, ka Augstakas tiesas spriedums nav pārsūdzams.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Es neteicu, ka runa iet par tiesas spriedumu. Spriedums ir tāds kads viņs ir. Savukārt mūsu darbība tiek organizēta tāda veidā, lai Liepājas iedzivotāji saņemtu pozitīvu lēmumu.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Jūs mani pārtraucāt. Nevajag maldināt iedzīvotājus. Šajā gadījumā, ir kārtejais piemērs, ka valdošā koalicija neuzskata par saistošu LR likuma normas.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Gribu pateikt Krieviņa kungam. Jebkurai personai Liepājā būtu tiesības izvēlēties no kā pirkt siltumu. Kāpēc uzspiež Liepājas enerģiju. Seska kungs, padomājiet kam pieder tie 10 % no SIA " Liepājas enerģija" . Ta gan būs cita sauna. Kāpēc nevar izmantot gāzi vai dedzināt šķeldu? Tikai tāpėc, ka Jūs domājat, ka tas ir labākais variants. Eiropas savienībā tāda prakse nav. Ja Jūs pašlaik vēl savā valdītajā Liepajā vēlaties to nostiprināt, tas Jums neizdosies.Es zinu, ka valdošā koalīcija ir jau nolēmusi, ka šo projektu neapstiprinās.
Kas attiecas uz Pelnēnas kundzi, es personīgi nevēlos, ka viņa ko komentētu. Viņa ir šo saistošo noteikumu idejas māte.Kāpēc viņai vēl vajadzētu komentēt lietas, ko viņa pirms tam ir nelikumīgi iedibinājusi. Esmu pret, ka Jūsu juriste –Liepājas partijas privātā juriste, sniedz kaut kādus komentārus. Lai tad ir jurists no malas, kas šo lietu komentē.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Man ir jautājums Pelnēnas kundzei. Vai es pareizi atceros, ka Jūs 2009.gadā bijāt SIA
Liepājas enerģijas" padomes locekle?
RUNĀ Inita PELNĒNA: – Jā
RUNĀ Elita KOSAKA: – Vai Jūs nesaskatījāt, kad toreiz saskaņojāt šos saistošos noteikumus, ka Jums bija interešu konflikts?
RUNĀ Inita PELNĒNA: – Nē nesaskatīju.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: – Manuprāt, tas ir juridiskas dabas jautājums.Es labprāt vēlētos uzklausīt Juridiskās daļas vadītājas Initas Pelnēnas viedokli.
RUNĀ Inita PELNĒNA: – Cienījamie deputāti, Domes Juridiska daļa atbilstoši nolikumam gatavo un virza izskatīšanai saistošos noteikumus, ja ir konkrēts uzdevums. Savukārt šos konkrētos saistošos noteikumus izstrādāja Liepājas pilsētas Domes Enerģētikas nodaļas specialisti ar lielu pieredzi enerģētikā.Izstrādajot šos saistošos noteikumus notika diskusijas gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar Vides aizsardzības un reģionalas attistības ministriju.Pirms saistošo noteikumu virzīšanas izskatīsanai Domes sēdē tika saņemts minēto ministriju akcepts.
Paskaidroju, ka 2009.gadā pieņemtie saistošie noteikumi ir likumīgi. Tiesas spriedums nav pateicis, ka saistošie noteikumi ir pretlikumīgi. Pastāv normu kolīzija, starp Enerģētikas likuma 50.pantu un Enerģētikas likuma 51.pantu. Vēršu Jūsu uzmanību, ka saistošie noteikumi tika pieņemti pamatojoties uz Enerģētikas likuma 51. pantu, kurš joprojām ir spēkā. Minētais 51.pants nosaka, ka pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vides un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību un izdodot saistošos noteikumus. Tatad tas bija valsts deleģējums izdot saistošos noteikumus.Pirms saistošie noteikumi tika pieņemti, tie tika saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ir ministrijas atzinums, ka saistošie noteikumi ir likumīgi. To tiesiskums ir apstiprināts ar ministrijas atzinumu un atļauju tos publicēt, kas nozīme, ka pašvaldība drīkst tos piemērot. Vēlreiz norādu, ka spriedumā nav noteikts, ka saistošie noteikumi ir pretlikumīgi. Ir LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu depratmemta blakus lēmums (turpmāk Blakus lēmums), kurš vērš Vides aizsadrzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību uz to, ka Liepājas pilsētas Domes saistošo noteikumu 3.3. apakšpunkts ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu.
Šobrīd ir stājušies spēkā vesela virkne jaunu normu, kas jau regulē esošo situāciju. Un konkreti ir Ēku energoefektivitates likums. Musuprāt, ņemot vērā ka ministrija ir lūgusi izvērtēt esošo situāciju, ka arī tas, ka šāda situācija ir arī citās pašvaldībās, ir jāaicina Ekonomikas ministriju veidot darba grupu šī jautājuma izpētei, grozījumu izskatīšanai un lai valstiski pateiktu vai saglabājama centralizētā apkures sistēma.
Cienījamie deputi Jūs norādat, ka saistošie noteikumi piespiež pievienoties SIA "Liepājas enerģija" centralizētajai apkures sistēmai. Tad gribu norādīt, ka saistošo noteikumu 3.3 apakšpunkts jāizlasa līdz galam. Tas nenosaka, ka obligāti jāpieslēdzas centralizētajai apkures sistēmai, bet pieļauj jaunu decentralizētu siltumavotu izbūvi, ja siltumavots tiek paredzēts viena dzīvokļa dzīvojamās mājas siltumapgādei, kā arī gadījumos, ja tiek izmantota bez kurināmā siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija (elektroapkure, saules kolektori, siltumsūkņi u.c.).
Man ir priekšlikums grozīt iesniegto lēmumu projektu un aicināt noteikt, ka jāveido darba grupa, sabalansējot jaunās tiesību normas ar esošām pateikt cik ir absolūtas patērētāju tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu un kādas ir pašvaldības tiesības savā teritorijā noteikt siltumapgādes koncepciju atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Visu ko tagad teicāt,Jūs jau rakstījāt kasācijas sūdzībā Augstākajai Tiesai, kura to neņēma verā. Esmu kasācijas sūdzību lasījis, tur ir bija tieši tads pats vārsmojums.
RUNĀ Inita PELNĒNA: – Es saprotu, ka Jums ir mērķis mani pazemot, nosaucot kasācijas sūdzību par vārsmojumu.
Vairākas instances šos saistošos noteikumus ir izskatījušas, akceptējušas un mes viņus pieņemām. Mēs neparkāpām nekādu pilnvarojumu, jo Enerģētikas likuma 51.pants nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus.
RUNĀ Stēns LORENSS: – Čūska.
RUNĀ Jānis VILNĪTIS: – Tā kā tika pieminēta valdošā koalīcija, vēlos skaidri paust savu pozīciju. Netaisos nest nekādu atbildību par šiem saistošajiem noteikumiem, jo tie tika pieņemti 2009.gada 20.februārī, tātad iepriekšējā Liepājas pilsētas Domes sasaukumā. Vēl jo vairāk, stājoties koalīcijā, esam ar U.Seska kungu runājuši par to un mums ir viedokļu atšķirības šājā jautājumā. Toreiz, 2009.gada pavasarī neilgi pirms šo saistošo noteikumu pieņemšanas mums laikrakstā " Kurzemes Vārds" bija diskusija, kurā piedalījās arī U. Seska kungs,I. Pelnenas kundze, Pīlēna kungs un E.Rāta kungs. Es labi atceros Pelnēnas kundzes minētos argumentus. Es pieminēju Enerģētikas likuma 50.pantu Mēs arī runājam par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu. Man bija savs viedoklis kā es redzu tālāko siltuma jautājuma stratēģiju. Toreiz es biju tādā kā opozīcijā. Es arī nevēlos kritizēt, ka viss ir tikai slikti, jo SIA " Liepājas enerģija" ir daudz veiksmīgāk tikusi galā ar pakalpojumu sniegšanu nekā SIA " Liepājas siltums". Ļoti labi atcerāmies, ka SIA " Liepājas siltums" vairākkartīgi ir bijusi maksātnespējiga,kas bez Domes iejaukšanās nespēja pildīt savus pienākumus. Taču es joprojām esmu par citu stratēģiju siltuma ražošanā, un neuzskatu, ka tas ir juridiskas dabas jautajums kā teica G.Ansiņa kungs, bet gan stratēģijas jautajums. Ir jābūt konkurences apstākļiem, kā arī svarīgi ir cik maksā par siltumu cilvēki. Mums ir bijis visaugstākais siltuma tarifs līdz pat šim gadam. Ir bijis pat 2,3 lati par kvadrātmetru. Absolūts rekords Latvijā. Protams, ta ir viena māja, bet tas liecina, ka tik labi mums nav.
Gribut teikt tā– es nebiju un es neesmu par šiem saistošajiem noteikumiem. Vēl jo vairāk, ka ir 25.04.2013. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule, kurā ir atsauces gan par Enerģētikas likuma 50.pantu, gan par to, ka Dome nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1.daļu un ir lūgta Domes rīcība. Manuprāt, vislabāka rīcība ir mainīt šos saistošos noteikumus, bet tajā paša laikā diskutējot par nākošo siltumapgades stratēģiju, jo šobrīd esošā jau kādu laiku ir dzīvojusi un ir pienācis laiks kaut kam jaunam un labam.
RUNĀ Ivars ĶERVIS: – Neredzu, ka Liepājas pilsētas pašvaldība veiktu kaitniecisku darbības pret Liepājas iedzīvotājiem. Vērojot pasaules un attīstītāo valstu praksi par centralizēto siltumagadi un tarifiem, redzams ka arī Liepāja iet tadā pašā virzienā, lai cilvēkiem būtu arvien lētāki maksājumi.Gribētu piekrist, ka jāievēro tie noteikumus, kuri ir noradīti, tajā pašā laika vēl pārskatīt šo procesu kopīgi ar speciālistiem.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Gribu vērst deputatu uzmanību, ka Pelnēnas kundze kā juriste manipulē ar Jūsu viedokli. Jūs neesat profesionali juristi. Citēju viņas teikto: "Konkrētais tiesas spriedums nav pateicis, ka saistošie noteikumi ir nelikumīgi" . Katram Jums ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta blakus lēmums. Ceturta lapā mēs lasām: " Vērst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību uz to, ka Liepājas pilsētas pašvaldības 2009.gada 20. februāra saistošie noteikumu Nr.5 " Par siltumapgades attīstības kārtību Liepājas pilsētā" 3.3. apakšpunkts un, iespējams, arī citas šo noteikumu normas, ciktāl ar tām ierobežotas būvju un ēku īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgako siltumapgades veidu, ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu". Skaidri un gaiši. Tāpēc nevajag manipulēt, ka nekas nav noticis. Tas ir ļoti reti ka Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departaments ir izdevis blakus lemumu, parasti pietiek ar spriedumu. Šeit jau ir dots konkrēts norādijums, ka Jūs rikojaties pretlikumīgi. Un lūdzu visu deputatus, kuri balsoja par šiem noteikumiem, turpmāk ievērot Latvijas Republikas likumus. Toreiz Jums uz manu viedokli bija nospļauties. Tagad, kad ir pagajuši četri gadi, viss ir piepildījies, ko es Jums teicu.
RUNĀ Stēns LORENSS: – Es zinu daudz par siltumu. Šobrīd SIA " Liepājas enerģija" ir monopols, tāpat kā Latvenergo dažus gadus atpakaļ. Vajag konkurenci, lai cilvēki var meklēt sev labāko. Liepājā nav laba ekonomiskā situācija. Es gribu likt apkuri ar saules enerģiju vai gāzi, tā ir daudz lētāka. Mūsu siltuampgādes sistēma ir novecojusi.Kas notiek?Kāpēc saka nē.
RUNĀ Uldis SESKS: – Es paskaidrošu. Ja uzmanīgi izlasījāt, minētie saistošie noteikumi neaizliedz izmantot saules, zemes enerģiju vai atjaunojamos resursus.Gāze ir cits jautājums. Ir tāda pilsēta Odense Dānijā, kurai ir vislētākā apkure un tā ir centralizētās apkures sistēma. Dānijas enerģētikas aģentūra izstrādāja Liepājai modernu siltumapgādes plānu un ieteica Odensas pilsētas modeli. Šobrīd esam nomainījuši visus maģistrālos vadus, uzlikuši jaunas koģenerācijas stacijas un šogad apkures tarifs vēl samazināsies. Tās mājas kuras ir noslitinātas, Vilnīša kungs minēja vienu māja, kurā ir lieli tarifi, apkure maksā Ls 5 par divistabu dzīvokli. Dānijā ir vislabākā enerģētikas aģentūra un viņi mums ieteica vislabāko modeli.
RUNĀ Mārtiņš TĪDENS: – Siltumenerģija mūsus platuma grādos ir pirmā nepieciešamības prece,bez tās šeit iztikt nevar. Gribu vērst uzmanību, ka pieņemot lēmumus par siltumenerģijas nodrošināšanu Liepājā, tiem ir jābūt tālejošiem, ilgetrmiņā un nekādā gadījumā sasteigtiem. Arī iepriekš ir bijuši pieņemti sarežģīti lēmumi un tieši tāpēc, lai izskaidrotu šos lēmums plašākai sabiedrībai, pagājušā gada augustā bijām uzaicinājuši uz semināru profesionālus speciālistus no Rīgas, Ekonomikas ministrijas un Rīgas enerģētikas aģentūras. Tika izskaidroti tehniski ekonomiskie aspekti un centralizētās siltumapgādes Eiropas pieredze.Šis materiāls ir pieejams vietnē ww.youtube.com. To var jebkurš apskatīties; kā arī noklausīties šo ekspertu viedokli. Kopumā, ņemot vērā gan Eiropas politiku siltumapgādē, gan seminārā iegūto, blīvi apdzīvotās vietās efektīva ir centralizētā siltumapgāde, protams ja šis process tiek nodorošināts ar koģenrāciju un jaunām iekārtām,lai samazināu tarifu.Un mums tas jau ir izdarīts. Mūsu siltumapāde tiek uzskatīta par drošu un tarifu ziņā efektīvu. Aicinu ļoti rūpīgi lemt par siltumapgādi, jo tāds periods jau ir bijis, ka viss ļoti tika individualizēts,tai skaitā arī atsakoties no centralizētās siltumapgādes,nepadomājot ilgtermiņā un, ka tas var skart arī citus. Dzīvojot vienā administratīvā teritorijā ir jāsaglabā centralizētā siltumapgādes sistēma, jo sadalot efektivitē zūd, kā arī daudzdzīvokļu mājas visas reizē nevar pārslēgt uz citu siltumapgādi.Mēs veram iekrist ļoti lielā sociālā bedrē.Tāpēc vēlreiz aicinu ļoti rūpīgi pārdomāt pirms pieņemt lēmumu.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Domāju, ka neviens nav ieradies, lai strīdētos, bet diskutēt par to labāko risinājumu Liepājas siltumapgādē. Šī tēma interesē gan mūs, gan iedzīvotājus, kuri izmanto jebkura veida siltumapgādi Liepājas pilsētā. Jāpieņem lēmums virzībai tālākai. Galvenais faktors ir tas cik maksā siltums katram iedzīvotājam. Mums ir jārisina jautājums, jo laiks iet uz priekšu. Jānoformulē ko darām tālāk. Ja nepieciešams organizējam darba grupu kopīgi ar Ekonomikas ministriju, vai labojam saistošos noteikumus, vai ierosinām likuma grozījumus. Iet runa par Liepājas siltumapgadi un tarifiem. Ierosinu mainīt šo lēmuma projektu.
RUNĀ Naums VOROBEIČIKS: – Cienījamie kolēģi, mums ir lemuma projekts, kura 1.punkts paredz pieņemt zināšanai tiesas spriedumu, kam es piekrītu, talāk es piekrītu Krieviņa kungam–uzdot Liepājas pilsētas domes Juridiskajai daļai izveidot komisiju, kas izskatīs šo jautājumu. Tālāk izstrādāt noteikumus, kuri paredz, ka iedzīvotaji vai uzņēmumi drīkst izvēleties siltumapgades veidu, jo ir taču cilvēki, kuri grib mainīt siltumapgādi.Saprotu, ka kolēģi negrib pieņemt to, ko piedāvā opozīcija, bet šeit ir korekti izstrādāts lēmuma projekts. Nav neviena vārda par to, ka jālikvidē SIA "Liepajas enerģija", cilvēkiem ir jadod iespēja izvēlēties. Protams ir mājas, kurām ir samazināts siltuma traifs, tās nepāries uz citu siltumapgades veidu, bet ir tie, kuri vēlas pāriet .Viņiem tas ir jāizvērtē un jāzina jaunie tarifi. Ir korekts piedāvājums, kurš mums šodien jāpieņem, nevis izvērst demagoģiju.
RUNĀ Uldis SESKS: – Paskaidrošu N.Vorobeičika kungam, ja kas nav skaidrs Šobrīd ir centralizētā siltumapgāde. Arī valsts ir mērķtiecīgi gājusi uz centralizētas siltumapgādes attīstību, ieguldot ES līdzekļus, lai nomainītu siltuma trases, neefektīvos gāzes katlus pret šķeldas katliem un uzliktu koģenerāciju, lai samazinātu kopējos tarifus. Plus vēl dodot naudu ēku siltināšanai un manuprat, ir sasniegts labs rezultāts.Apkures tarifs būs arvien zemāks.
I. Kesenfelds ierosina uzlikt lokālu katlu māju. Viņam izdevīgāk, lai varētu savā objektā likt lokālu siltumapgādi, bet iedzīvotājiem gan nē. Lielākā daļa dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuras ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei.Lokāla siltumapgāde ir finansiali neizdevīga, jo tad ir risks, ka palielināsies tarifs.Jo vairak būs pieslēgtas daudzdzīvokļu mājas centralizētai siltumapgādei, jo ātrāk mēs panāksim tādu siltumenerģijas tarifu kā Danijas pilsētā Odensē.
Ar katru gadu mums samazinās siltumenerģijas tarifs. Arī šogad ir planots, ka jaunā šķeldas katlu māja tiks nodota rudenī ekspuatācijā, tad atkal samazināsies tarifs. Šeit ir divas pieejas, ja ir centralizēta siltumapgādes sistema, kurai ir pieslēgta lielakā daļa daudzdzīvokļu mājas, iedzīvotājiem ir svarīgi saņemt mazāku tarifu. Bet monopols var būt arī savādāks– ir jābūt kvalitatīvai siltumapgādes pārvadu sistēmai un tīkliem, kuriem var ļaut pieslēgties arī citiem ražotājiem un tādējadi panākt lētaku siltuma tarifu. Ja atļausim pilnīgu decentralizētu siltumapgādi pilsētā, kur ir uzbūvēta kvalitatīva Eiropas standartiem atbilstoša, viena no modernākajām siltumapgades sistēmām, tad tas ko Jūs tagad gribat panākt, sagraus esošo sistēmu. Un tad katrai daudzdzīvokļu mājai būs jāuzstāda sava individuāla siltumapgāde, kam iedzīvotāji nebūs gatavi. Es rosinu ar mierīgu prātu padomāt, nepakļaujoties tiem ierosinajumiem sabojāt un saulauzt esošo struktūru, bet prātīgi to izanalizēt .
Izveidojam darba grupu kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentu, un sagatavojam kvalitatīvu dokumentu par pašu kvalitatīvako siltumapgādi, kas ir izdevīga iedzīvotājiem un nevis konkrēti vienas majas īpašniekam.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Tās ir pasakas. Nekur neesmu lasījis, ka tiesas spriedums atceļ Liepājas enerģijas darbību, lai viņš cīnās par savu nišu. Nevajag manipulēt, kā ar metalurga strādniekiem.Liepājā būs konkurences apstākļi siltumapgādes jautājumā. Ieteiktu atteikties no Pelnēnas kundzes pakalpojumiem.
RUNĀ Stēns LORENSS: – Jautājums ir par konkurenci, nevis tarifiem. Tas ir tas pats, kas kādreiz bija Latvenergo. Nesaki par Dāniju, jo nesaproti. Kāpēc Seska kungs neklausa, ko tiesa saka. Vajag konkurenci un viss būs lētāk.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Lūdzu parādīt dokumentu ko tikko I.Pelnēnas kundze iedeva U. Seskam.
Par tiesas spriedumu izpildi atbild Domes priekšēdētājs, pietiek debates, aicinu balsot par iesniegto lēmuma projektu.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Ja Domes priekšsēdētājs nepilda spriedumu, tad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums viņu ietekmēt.
RUNĀ Inita PELNĒNA: – Šajā gadījumā ar spriedumu nav uzlikts par pienākumu atjaunot tiesisko stāvokli un vai u 51.pants būtu slēdzams ārā no likuma. 2009.gadā saist. noteikumi pieņemti uz likuma pamata.
RUNĀ Jānis VILNĪTIS: – Esmu personīgi runājis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Sprūdža kungu. Tiek gaidīts pašvaldības viedoklis par šo jautājumu. Ir blakus lēmums,kurā vērš uzmanību, ka Liepājs pilsētas Domes 2009.gada 20.februāra saistošo noteikumu Nr. 5 "Par siltumapgādes attīstības kārtību" 3.3.apkašpunkts ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu. No mums gaida konkrētu rīcību. Es neuzticos Juridiskās daļas vadītājas I.Pelnēnas teiktajam un nevajadzētu uzdot Juridiskajai daļai sagatavot grozījumus saistošajos noteikumos. Neredzu kāpēc nevar akceptēt izskatīšanai Domes ārkārtas sēdē iesniegto lēmuma projektu.
RUNĀ Uldis SESKS: – Ir pretruna starp likumiem, tāpēc tiek piedāvāts veidot darba grupu, kurā piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrija .
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Lai varētu virzīties uz priekšu, jāpieņem kompromisa variants, lai varētu atrisināt jautājumu par likumu kolīziju.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Ir tiesas spriedums, nu ko var diskutēt.Tas ir tiesisks nihilisms. Jāpieņem lēmums un viss.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Lūdzu balsot par lēmuma projektu "Par saistošajiem noteikumiem" .
DOME, balsojot ar 7 balsīm par – E. KOSAKA, N. VOROBEIČIKS, R. MILOSLAVSKIS, S. DIKTERJOVS, J. VILNĪTIS, S. LORENSS, I. KESENFELDS, 8 pret – S. GOLDE, U. SESKS, V. SKUJIŅŠ, H. VALCIS, I. OPŠTEINE, G. KRIEVIŅŠ, I. ĶERVIS, G. ANSIŅŠ, atturas – nav, nebalso – nav,  
NOLEMJ: Noraidīt iesniegto lēmuma projektu "Par saistošajiem noteikumiem"
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Man ir priekšlikums lēmuma projekta "Par saistošajiem noteikumiem" nolemjošo daļu izteikt citā redakcijā:
1. Informēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par Enerģētikas likuma 51.pantu, Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantu un lūgt virzīt grozījumus Enerģētikas likumā.
2. Liepājas pilsētas Domes Izpilddirektora vietniekam nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņam Tīdenam informēt Liepājas pilsētas Domi par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām.
3. Uzdot Liepājas pilsētas Domes izpilddirektoram E.Rātam izveidot darba grupu attiecīgā jautājuma risināšanai.
4. Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājam Uldim Seskam kontrolēt lēmuma izpildi.

1. Informēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par tiesību normu kolīziju starp Enerģētikas likuma 50.pantu un Enerģētikas likuma 51.pantu, Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantu un lūgt virzīt grozījumus Enerģētikas likumā.
2. Liepājas pilsētas Domes Izpilddirektora vietniekam nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņam Tīdenam informēt Liepājas pilsētas Domi par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām.
3. Uzdot Liepājas pilsētas Domes izpilddirektoram E.Rātam izveidot darba grupu attiecīgā jautājuma risināšanai.
4. Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājam Uldim Seskam kontrolēt lēmuma izpildi.


RUNĀ Elita KOSAKA: – Valdošajai koalīcijai bija visas iespējas ieniegt sagatavotu projektu papīra formātā, lai arī pārejie deputati varētu ar to iepazīties.
RUNĀ Uldis SESKS: – Aicinu balsot par G.Krieviņa izteikto priekšlikumu
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Šobrīd ir nobalsots pret sriedumu
 
2.#
Par SIA "Liepājas enerģija" dividendēm
ZIŅO Uldis SESKS: – Izskatīšanai Liepājas pilsētas Domes (turpmāk – Dome) ārkārtas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts " Par SIA " Liepājas enerģija" dividendēm". Liepājas pilsētas Domes 21.03.2013.lēmuma Nr.61 " Par kapitālsabiedrību minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu" 2.punkts nosaka, ka kapitālsabiedrībās, kurās Liepājas pilsētas pašvaldībai nav izšķiroša ietekme, kārtējā dalībnieku sapulcē par gada pārskata apstiprināšanu kapitāla daļu turētājs ierosina noteikt dividendēs izmaksājamo daļu ne mazāku par 10% no tīrās peļņas. SIA "Liepājas enerģija" 2012.gadu nostrādājusi ar peļņu Ls 896792. Liepājas pilsētas pašvaldībai pieder 39% no pamatkapitāla. SIA " Liepājas enerģija 08.05.2013.kārtējā dalībnieku sapulce lēma noteikt dividendes 50% apmērā no tīrās pārskata gada peļņas. Pašvaldībai dividendēs izmaksājamā peļņas daļa pēc nodokļu nomaksas ir Ls 157387. Lūdz atbalstīt izskatīšanai iesniegto lēmuma projektu.

RUNĀ Elita KOSAKA: – Vai Jūs Pelnēna jo projām esat padomes locekle.
RUNĀ Ronalds FRICBRGS: – Atbildīgais esmu es
RUNĀ Elita KOSAKA: – Tā peļņa ir iedzīvotāju nauda
RUNĀ Ronalds FRICBRGS: – Tā ir koģenerācijas nauda, ie ir tehniskie uzlabojumi.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Priekšlikums, visu peļņu novirzīt sociālo pabalstu izmaksai, jo, sakarā ar situāciju a/s " Liepājas metalurgs" mēs saskarsimies ar lielām problēmām.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: – Man ir priekšlikums, ņemot vērā ļoti augsto iedzīvotāju aktivitāti, šo naudu novirzīt mikrorajonu pagalmu labiekārtošanai.
RUNĀ Jānis VILNĪTIS: – Man patīk E. Kosakas priekšlikums, arī G.Ansiņa priekslikums nav slikts, bet manuprāt labāk ir ieguldīt ēkas siltināšanas projektiem, nevis iztērēt šo naudu.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Manuprāt, vajadzētu šo naudu pāris mēnešus pataupīt un paskatīties, kas notiks tālāk.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: – Tomēr uzskatu, ka labāk novirzīt mikrorajonu pagalmu labiekārtošanai, jo lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo tieši mikrorajonos. Tas būtu lietderīgi, jo mikrorajonu pagalmu labiekārtošanai nepieciešamas lielas investīcijas. Tas būtu atbildīgs lēmums. Gribu pārliecināt deputātus balsot par šo priekšlikumu.
RUNĀ Guntars KRIEVIŅŠ: – Jāizvērtē tie mikrorajoni, kuri vissvairāk siltinājuši mājas, tādējādi stimulētu šo mikrorajonu iedzīvotājus, sakārtot mikrorajonu teritoriju. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
RUNĀ Elita KOSAKA: – Gribu oponēt gan G.Krieviņam, gan G.Aniņam. Manai mammai, laicīgi nepārskaitīja dzīvokļa pabalstu, līdz ar to izveidojās parāds,par ko tika aprēķnāta soda nauda.
Atbalstu I.Kesenfelda teikto rezervēt šo naudu.
RUNĀ Irēna OPŠTEINE: – Esmu retā kas dzīvo mikrorajonā, torotuāri ir nojukuši, problēmas ar transporta novietošanu, ietvēm. Būtu ļoti jauki palīdzēt iedzīvotājiem.
RUNĀ Mārtiņš TĪDENS: – Prioritāri siltinātās mājas, kuras ieguvušas Es līdzfin.
RUNĀ Uldis SESKS: – Mēs jau esam apstiprinajuši projektu " Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai" , tāpēc nauda būs nepieciešama.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: – Ja nolemjam par mikrorajonu iekšpagalmu labiekārtošanu, tad tiem kuri ir nosiltinājuši māju, iekšpagalma labiekārtošana varētu būtu kā bonuss.
RUNĀ Stēns LORENSS: – Lai nauda paliek pie mums vienu mēnesi.
RUNĀ Uldis SESKS: – Aicinu balsot par G.Ansiņa priekšlikumu
DOME, balsojot ar 12 balsīm par – U. SESKS, G. KRIEVIŅŠ, I. ĶERVIS, S. GOLDE, I. KESENFELDS, G. ANSIŅŠ, H. VALCIS, V. SKUJIŅŠ, N. VOROBEIČIKS, I. OPŠTEINE, S. DIKTERJOVS, R. MILOSLAVSKIS, 1 pret – J. VILNĪTIS, 2 atturas – E. KOSAKA, S. LORENSS, nebalso – nav,  
NOLEMJ: Pieņemt lēmumu Nr.128 "Par SIA " Liepājas enerģija" dividendēm.
 
Sēde slēgta 2013.gada 9.maijā pulksten 16.45.
 
DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS Uldis SESKS
 
Protokolēja   Aija SPROĢE