Liepājas pašvaldībai budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šogad salīdzinot ar 2010.gadu ir samazinājušies, aģentūru LETA informēja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs.

Viņš skaidroja, ka Liepājas pašvaldībai finansiāli vissmagākais bija 2009.gads, kad budžeta ieņēmumu būtiskais kritums pret iepriekšējo (2008.) gadu bija 32%. Tas lika deputātiem pieņemt nežēlīgus budžeta izdevumu taupības pasākumus, kas arī ir pamats tam, lai 2011.gadā budžeta izdevumus varētu sabalansēt ar ieņēmumiem.

"Ja 2011.gada budžetā saistībā ar plānotajiem nodokļu ieņēmumiem būs pārpilde, to uzkrāsim 2012.gada tēriņiem," pauda Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos.

Liepāja ir viena no tām pašvaldībām, kurai ir vieni no viszemākajiem ieņēmumiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdz ar to 2011.gadā pašvaldība saņem speciālo dotāciju šīs netaisnības izlīdzināšanai.

"Līdz ar to un iepriekš pieminēto 2009.gada nežēlīgo taupības pasākumu ieviešanu, neredzam iespēju piedalīties tālākā valsts budžeta konsolidācijā. Turklāt vēl nav skaidrības par tā saucamā "sociālā spilvena" pasākumiem nākamgad. Ja valdība atteiksies no dalības GMI, dzīvokļu pabalsta un invalīdu pārvadājumu finansēšanas Republikas pilsētās, tad Liepājas pašvaldības finansiālā situācija var būt līdzvērtīga 2009.gada situācijai," informēja Fricbergs.

Par valdības plāniem komentāru viņam pagaidām neesot, jo par tiem vēl nekas konkrēts nav zināms. Patlaban esot tikai baumas un uz tām bāzētas spekulācijas.

"IIN procentuālo pārdali starp valsti un pašvaldībām ir jāskata kontekstā ar šī nodokļa bāzi. Bāze ir vissvarīgākais lielums, un, tikai zinot bāzes lielumu, var skatīt variantus par procentuālo sadalījumu," skaidroja pašvaldības finansists.

Liepājas pašvaldībai svarīgāk par procentuālo sadalījumu šķiet speciālās dotācijas saglabāšana tām pašvaldībām, kurām ir viszemākie vērtētie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, jo, kā zināms, spēkā esošā finanšu izlīdzināšana taisnīgu attieksmi līdz galam nenodrošina, uzskata Fricbergs.

Kā ziņots, LPS dome 3.novembrī nolēma prasīt iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad dalīt proporcijā - 84% pašvaldībām un 16% valstij.

Šāda prasība pieņemta, ņemot vērā LPS rīcībā esošo informāciju, ka valdībai ir iecere nākamgad samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē par pieciem procentpunktiem (no 82% uz 77%, kas veido vairāk nekā 40 miljonus latu). LPS arī pieņemtajā lēmumā paziņo, ka tai nav pieņemami, ka iecerēto pasākumu rezultātā 60% no konsolidācijas būtu uz pašvaldību, bet tikai 40% uz valsts rēķina.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paudis, ka pašvaldību ieņēmumi patlaban pildās labāk, nekā iepriekš plānots.

Vakar LPS domes sēdē finanšu ministrs Andris Vilks (V), atbildot uz pašvaldību vadītāju jautājumiem, apgalvoja, ka nezina nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru, kas kļūšot skaidrs tikai pirmdien, 7.novembrī, pēc sarunas ar starptautisko aizdevēju misiju. Atsevišķi iespējamās konsolidācijas pasākumi netiekot publiskoti, lai, pēc finanšu ministra vārdiem, "netracinātu sabiedrību".