Vai pilsētas uzpošanai un ielu lāpīšanai šogad tērēsim vairāk vai mazāk? Kādiem vēl mērķiem atvēlēts SIA “Komunālā pārvalde” budžets?

Saprast, kā veidojas un kā tiek tērēts Komunālās pārvaldes budžets, nav viegli, saka SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Tomēr ar priekšsēdētāja un pārējo divu valdes locekļu – Ģirta Reinberga un Ērika Niedola palīdzību, portāls mēģināja tajā ieskatīties.

Ceļu nodoklis

Lielu ieņēmumu īpatsvaru vēl pērn (nerunājot nemaz par 2008.gadu, kad finansējums bija vairāk nekā 2,5 miljoni latu) veidoja tā sauktais ceļu nodoklis, precīzāk: akcīzes nodoklis un transporta līdzekļu ikgadējā nodeva, ko pārvalde tērēja un tērē brauktuvju uzturēšanai, ceļazīmju atjaunošanai, luksoforu uzstādīšanai u.c.

“Ļoti publisks temats, ko visi redz, vērtē, peļ, līdz ar to, tās ir arī lielas galvassāpes,” tēlaini izsakās Neimanis. Šogad šis cipars ievērojami sarucis – no 737 tūkstošiem latu uz 499 tūkstošiem. Taču valsts neiedoto iztrūkumu kompensējusi pašvaldība, piešķirot Ls 480 060. “Tāpēc arī varam teikt, ka budžets ir devīgs.”

Komunālā nozare

Šai jomai šogad atvēlētā summa daudz neatšķiras no iepriekšējā gada finansējuma. Ielu, sabiedriskā transporta pieturvietu uzkopšana, pludmales inventāra un glābšanas stacijas uzturēšana, parku skvēru, sabiedrisko tualešu uzkopšana un gružu izvešana, maksa par patērēto elektroenerģiju ielu apgaismojumam, ielu apgaismojuma uzturēšana, sabiedrisko darbu strādnieku nodarbināšana, avārijas stāvoklī esošo ēku nojaukšana, videonovērošanas kameras – tas viss, pēc Reinberga teiktā, ietilpst komunālās nozares izdevumos. Šogad jauna pozīcija esot ap 140 bīstamo koku nozāģēšana 14. Novembra bulvārī.

Tabulā nav atsevišķi izdalīts, taču jāņem vērā, ka komunālās nozares budžeta izdevumos  – Ls 2 820 298 – ietilpst arī 2002. un 2004. gadā ņemto kredītu ielu labošanai un Dienvidu kapsētas uzbēršanai atmaksa, kas šogad sastāda Ls 781 486.

Runājot par ielu apgaismojumu, liepājniekiem būtu jāzina, ka 2008.gada ekonomiskais režīms, kad ielās dega katra otrā vai trešā lampa, jau sen beidzies. Ja kāda lampa arī nedeg, tad tikai tehnisku iemeslu dēļ, un tad par to ir jāziņo pārvaldei.

Ziemas dienests

Ziemas dienestam atvēlētā summa šogad ir mazāka, nekā pērn par vairāk nekā 200 tūkstošiem latu. Taču, kā uzsver Reinbergs, pērn, sakarā ar milzīgo nokrišņu daudzumu, pārvaldei nācies lūgt papildu finansējumu pašvaldībai. Toties šogad ir cerība, ka netiks iztērēta visa ieplānota summa. Ja piepildīsies “optimistiskais scenārijs”, kā saka Neimanis, ietaupītais tiks novirzīts bedrīšu remontiem un ielu uzturēšanai vasaras sezonā.

Bezcerīgais grants segums

Jānis Neimanis uzsver, ja ziema ļaus ietaupīt, viņš vairāk līdzekļu gribētu atvēlēt tieši grants seguma ielu uzturēšanai. Ja asfaltēto ielu Liepājā ir ap 180 km, tad grants seguma – ap 40 km. Tikapt arī ielas ar bruģa segumu.

Šobrīd Komunālā pārvalde neplāno pārvērst “ciema” ielas ar grants segumu asfaltētās “pilsētas” ielas. Savulaik bijuši ne tikai plāni ielu seguma maiņai, bet pat izstrādāti projekti, kuri pagaidām stāv plauktos, jo Eiropas naudu šim mērķim nav izdevies piesaisatīt.

Bez līdzekļu trūkuma ir vēl citas problēmas, saka Ēriks Niedols. Viena no tām – ūdens novadīšana. Grants ielās nav lietus ūdens kanalizācijas, labākajā gadījumā – grāvis gar ielas malu. Tas nozīmē, ka nāktos būvēt ūdens savākšanas kolektorus, kas maksā dārgi. Jārēķinās arī ar ezera klātbūtni un augsto gruntsūdens līmeni, jo “faktiski pilsēta atrodas uz salas”. Daudzās ielās jau tagad māju lieveņi atrodas zemāk par ielas līmeni.

“Tās ir problēmas, kas jārisina kompleksi, venlaikus ar visu pārējo komunikāciju izbūvi,” uzskata Niedols.

Nomainīt ielas segumu pret asfaltu izdevies tikai dažos gadījumos 2008.gadā: Ukstiņa iela, Meža iela, Vidusceļa iela. Salīdzinoši neliels šķērsielu posmu daudzums noasfaltēts arī Zirņu-Ganību ielas rekonstrukcijas projekta ietvaros.

Elektrības pieslēgumi, rotaļlaukumi, skeitparks

Šogad līdzekļi atvēlēti vairākiem jauniem objektiem. Piemēram, regulējamas gājēju pārejas izveidei Esperento ielas un Brīvības ielas krustojumā.

Jūrmalas parkā, pludmales tuvumā plānots ierīkot sešus jaunus elektrības pieslēgumus, kas varētu piesaistīt uzņēmējus šīm vietām, un varbūt vasarā pludmales apmeklētājiem būs vairāk iespēju nopirkt saldējumu.

20 tūkstoši latu (pērn – 25 000) atvēlēts bērnu rotaļļaukumu izveidei mikrorajonos, tas nozīmē, ka varēs uzbūvēt trīs četrus laukumus, spriež Reinbergs.

Pavasarī Jūrmalas parkā pašvaldība beidzot ir gatava izveidot arī jaunu skeitparku – rampas jau tapušas pērn, šogad tiks sagatavota pamatne, lai tās varētu uzstādīt.

Tiks izgaismots arī vecais Jūrmalas parka veloceliņš, kurš līdz šim bija palicis bez apgaismojuma. Jaunums savā ziņā ir arī veloceliņu uzturēšana, jo iepriekš to nekad nav bijis tik daudz, kā tagad. Aprēķinot iznācis, ka uzturēšanai vien nepieciešami 111 tūkstoši latu.

Universāli izpildītāji

Komunālās pārvaldes ieņēmumus veido arī tās speciālistu darbs, organizējot un vadot projektu izstrādi, gatavojot iepirkumu dokumentāciju, kā arī pēc tam veicot būvuzraudzību. Tas viss notiek ciešā sadarbībā ar domes Attīstības pārvaldi vai domes izpilddirekciju, uzsver Neimanis.

Komunālās pārvaldes štatā ir septiņi sertificēti būvuzraugi, sastrēgumu laikā reizēm jāpieņem kāds “no malas”, savukārt, ziemā, kad būvēts tiek mazāk, uzraugi pat strādā par ziemas dienesta dežurantiem,” stāsta Niedols.

“Mūsu būvuzraugi nav tikai būvuzraugi, viņi ir universāli, var arī pārskatīt tāmes, iepirkumu dokumentāciju un darīt citus operatīvos darbus,” uzsver  Neimanis.

Lai gan Komunālās pārvalde dod darbu vairāk nekā diviem desmitiem dažādu uzņēmumu, pašas pārvaldes štats esot salīdzinoši neesot liels. “Nesen bijām pie Jelgavas kolēģiem, un, kad bijām iepazīstinājuši ar sevi un to, ko darām, jelgavnieki brīnījās, kā spējam ar visu tikt galā,” teic Neimanis.

Daudziem radies iespaids, ka mēs esam tie kungi, kas nosaka, ko darīsim, ko nedarīsim, taču vienīgais, ko mēs varam – dot objektu novērtējumu un priekšlikumus, ko vajadzētu darīt, norāda Jānis Neimanis.

“Lēmumus pieņem un Komunālajai pārvaldei norādījumus dod dome un Attīstības pārvalde.” Ja argumentācija ir pamatota, Komunālās pārvaldes viedoklis tiekot ņemts vērā, taču – “esam tikai izpildītāji”.