Ceturtdien, 21.novembrī, viesojoties Liepājā, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone sarunā ar žurnālistiem akcentēja dienesta uzsākto cīņu pret tā sauktajām aplokšņu algām.

Kā pastāstīja Pētersone, tiekoties ar Liepājas mēru Uldi Sesku, pārrunāti sadarbības jautājumi, kā arī informācijas apmaiņas iespējas.

Pētersone: „Pārrunājām, kādā veidā ar VID rīcībā esošo informāciju varam palīdzēt uzlabot pašvaldības darbu gan attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, gan dažādu pabalstu piešķiršanu”.

Uldis Sesks informēja, ka sarunā par iespējām apmainīties ar informāciju piedalījusies arī pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja, „lai mums vieglāk būtu pārbaudīt tos, kas nāk pēc sociālajiem pabalstiem, bieži vien tie ir cilvēki no dažādiem Liepājas uzņēmumiem.”

Pētersone: „Pārrunājām, kādā veidā sadarboties, lai mēs iegūtu informāciju, kas konkrētajā pašvaldībā notiek attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu pilnā apjomā. Te es domāju par „aplokšņu” algu samazināšanas iespējām, par to, kādā veidā, kopā saliekot savus resursus un savas idejas, varam uzlabot [situāciju], lai daļa uzņēmēju iznāktu no pelēkās ekonomikas zonas un maksātu nodokļus, atbilstoši likumdošanai un neizkropļotu konkurenci ar tiem uzņēmumiem, kuri godīgi maksā nodokļus.”

Kā atzina Pētersone, sadarbība ar pašvaldību tā saukto „aplokšņu” algu „izcelšanas” jomā, pirmkārt, ir sadarbība informācijas jomā, piemēram, lai VID operatīvi saņemt „signālus”, kuras ir tās nozares, tie uzņēmumi, kuru darbinieki pašvaldībā pieprasa dažādus pabalstus un, iespējams, saņem arī „aplokšņu” algas”.

„Protams, darbs ar „aplokšņu” naudas izskaušanu, nereģistrētās nodarbinātības un ēnu ekonomikas samazināšana, ir pamatu pamats Valsts ieņēmumu dienestam,” uzsvēra Pētersone, norādot, ka „mums ir savas metodes, savi instrumenti, ko realizējam”.

Saņemot pašvaldību sniegto informāciju un apvienojot to ar VID rīcībā esošo, arī tiekot lemts, kā katrā konkrētā gadījumā risināmi jautājumi – „vai caur preventīviem, vai represīviem [pasākumiem], vai varbūt caur kriminālprocesu”.

Pētersone atzina, ka VID ir lietas kursā arī par zemo vidējo izpeļņu Liepājas Speciālās ekonomikas uzņēmumos. Taču – „mēs nevaram uzreiz izdarīt secinājumu, ka tie, kuriem ir zemas algas, ir "aplokšņu” algu saņēmēji”.

Pētersone: „Pēc analīzes protams, ir pamatotas aizdomas, ka šīs "aplokšņu” algas ir. Bet ir nepieciešami pierādījumi, un pierādījumi šādas algas izmaksai caur administratīvo procesu nav iespējami. Lai pierādījums būtu, ir [vajadzīga] šī aploksne, kurš kuram nodod un šīs aploksnes biezums.”

Taču pagājušā gada sākumā pieņemtie grozījumi likumā beidzot VID ļauj pielietot netiešās metodes – „matemātika, aprēķins, modelēšana”, lai noteiktu iespējamo aploksnes biezumu.

Pētersone: „Lai varētu pielietot šo metodi, mums vispirms ir jāiegūst pierādījumi avotam, no kura tiek ņemta nauda, lai ieliktu aploksnē. Teiksim, jāiegūst pierādījumi par PVN izkrāpšanu, čeka neizsniegšanu, iejaukšanos kases aparātos. Respektīvi, vispirms ir jābūt pierādījumi [naudas] avotam, un tikai tad, kad ir šie pierādījumi, var sākt domāt, kādu netiešo metodi piemērot. Protams, mēs to darām. Taču tas ir ļoti darbietilpīgs un sarežģīts process. Tāpēc kopš pagājušā gada ir izveidota tieši šajā jomā specializēta auditoru grupa 20 cilvēku sastāvā.”

Pētersone atzina, ka šobrīd gan vēl nevienā šādā lietā nav galīgais spriedums, un viņa nezina, kā VID pierādījumus novērtēs tiesa.

VID ģenerāldirektore nekomentēja VID Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītāja Jāņa Tiļuga saistību ar kriminālprocesu, kurā iesaistīta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nellija Jezdakova un Liepājas uzņēmējs Andrejs Podrjačikovs.

„Tas, kas saistīts ar kriminālprocesu, būtiski atšķiras no administratīvā procesa. Ja kāds tajā iesaistīts, vienalga kādā statusā – liecinieka vai aizdomās turamā, sadarbība procesa virzītājam nenotiek caur iestādes vadītāju, bet ar konkrēto cilvēku, neatkarīgi, vai viņš ir ierēdnis vai parasts cilvēks. Tā kā es nevis nevēlos [runāt], bet nezinu.”

Pats Jānis Tiļugs portālam iepriekš atzina, ka nezina, ko „drīkst, ko nedrīkst stāstīt”.

Runājot par „Liepājas metalurga” nodokļu parādiem, Pētersone sacīja: „Uzņēmuma nodokļu parāds mērāms simtos tūkstošu, nevis miljonos, un, ja skatāmies no parāda struktūras un apjoma viedokļa, tas nav tas uzņēmums, kas izceļas ar parāda lielumu.” VID sekojot līdzi situācijas attīstībai uzņēmumā, taču, kā atzina ģenerāldirektore, nelolo lielas cerības, ka parādu atgūs.