Lai arī pirmo reizi rakstu avotos  osta Līvas upes grīvā minēta 1253. gadā, bet lēmums par  Liepājas ostas izbūvi pieņemts 1697. gadā, ļoti svarīgs bija pirms 30 gadiem – 1991. gada 27. septembrī – pieņemtais lēmums par Liepājas tirdzniecības ostas atjaunošanu un pašvaldības iestādes "Liepājas osta" izveidi, informē Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas osta no 1951. līdz 1957. un no 1966. līdz 1991. bija slēgta PSRS militāra bāze, kad šeit varēja iekļūt tikai PSRS jūra kara flotes kuģi un zemūdenes. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Liepājas pilsētas valde 1991.gada 27.septembrī pieņēma lēmumu par tirdzniecības ostas statusa atjaunošanu, bet pirmais kuģis  ostā ienāca 1992. gada 1. janvārī.

Liepājas valdes priekšsēdētājs Imants Vismins (1990.–1994. gads): "Tobrīd Liepāja bija slēgta militāra pilsēta un bija grūti to ātri iesaistīt civilā apritē. Bija svarīgi, lai to zinātu ne tikai PSRS teritorijā, bet arī Eiropā un pasaulē.  Liepājai no tās pirmsākumiem ir jūra, osta, tirdzniecība, zvejniecība un  vajadzēja to pēc iespējas ātrāk atjaunot. Mums toreiz galvenais šķita Liepājas ostas kā tirdzniecības ostas atjaunošana. Tas nebija viegli un pat bīstami."



Pirmajos gados Liepājas ostā joprojām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē blakus bija Krievijas jūras kara flote. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā. Liepājas osta saņēma padomju armijas mantojumu -  37 daļēji un pilnībā grimušus kuģus, piesārņotu Karostas kanālu, bet piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti un ostas akvatorija un kuģu ceļi neapmierinošā stāvoklī.

Liepājas ostas attīstībā nozīmīgi impulsi bija Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas izveide 1997. gadā un ES struktūrfondu līdzekļu  ieguldīšana infrastruktūrā sākot no 2005. gada – auto un dzelzceļa pievadceļos, ostas padziļināšanā, Karostas kanāla attīrīšanā.  Kopumā līdz 2020. gadam infrastruktūras pilnveidošanā un attīstībā ieguldīti 491,3 milj. eiro no kuriem 347,5 milj. eiro ir ostas un ražošanas uzņēmumu ieguldījumi, bet 143,96 miljoni ir Liepājas SEZ pārvaldes ieguldījumi infrastruktūrā.

Tas deva iespēju uzņēmējiem straujāk attīstīt terminālus un kāpināt kravu apstrādes jaudu un kvalitāti, palielinot konkurētspēju. Liepājas osta bija, ir būs kvalitatīvas pilsētas uzņēmējdarbības vides stūrakmens, kas veicina arvien jaunu ražošanas uzņēmumu izveidi un esošo paplašināšanos. Savukārt ražošanas uzņēmumi, strādājot sinerģijā ar ostas termināliem un loģistikas centriem, nodrošina stabilu vietējo kravu plūsmu Liepājas ostā. Tās ir darbavietas, tie ir nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, tas ir pamats turpmākai kvalitatīvai uzņēmējdarbības vides attīstībai.