Ar īsāku un šaurāku lidjoslu nekā Palangā un Rīgā, taču pilnībā funkcionēt spējīga, rekonstruētā Liepājas lidosta pēc gada varēs uzņemt pirmās lidmašīnas.

Patlaban – zemes darbi
Lidlauka plašumos, kas aptver teju 30 ha, rosās dažāda tehnika – ekskavatori, buldozeri, ar melnzemes kravu garām pabrauc milzīgs kravas auto – tādu Liepājas lidostu portāls ieraudzīja Lieldienu priekšvakarā.

Lidostas rekonstrukcijas projektu realizē SIA "Binders”, taču lielā mērā darbus veic SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" (CTB), stāsta lidostas vadītājs jeb oficiāli sakot SIA "Aviasabiedrības "Liepāja"" valdes loceklis Agris Sprūde.
Šobrīd skrejceļa galos notiek intensīvi zemes darbi, jo tieši to rudeņos un pavasaros var darīt.

"Jāpanāk tāda nestspēja, lai gadījumā, ja lidmašīna noskrien no lidjoslas, neiegrimst riteņi, nesalauž šasijas, un lidmašīna turpina ripot vai pat atgriežas atpakaļ uz skrejceļa, – vēlamajai iegrimei jābūt līdz 15 cm”, komentē Sprūde.

Tāpēc tiek norakts melnzemes slānis, teritoriju vispirms uzpilda ar minerālu grunti – „granšainu smilti”, kā saka lidostas vadītājs, kam virsū klāj nedaudz melnzemes.

Rekonstruē ne tikai divus kilometrus garo un 40 m plato lidjoslu, bet arī manevrēšanas ceļu un tā saucamo peronu – lidmašīnu stāvvietu, kur iespējams uzpildīt degvielu un apstrādāt lidaparātu ar pretapledošanas šķidrumu. Lai rūpētos par vidi, te nepieciešama arī speciāla kanalizācijas sistēma, bet laukumam, kur notiek degvielas uzpilde, jābūt betonētam, nevis klātam ar asfaltu, kurš aviodegvielas ietekmē bojājas.

"Skrejceļš, perons, manevrēšanas ceļš ir ar asfalta segumu.”

Lidlauka rekonstrukcijā ietilpst arī nopietni meliorācijas darbi, jo savulaik būvējot lidostu, tam nav pievērsta pietiekami liela vērība.

"Drenāža uzlabos gan lidjoslas nestspēju, gan asfalta seguma stāvokli, paildzinās tā mūžu.”

Bez lidjoslas un lidostas pārējās teritorijas sakārtošanas rekonstrukcijas izmaksās iekļauta arī skrejceļa un tuvošanās uguņu sistēma, kas lidmašīnām ļaus nosēsties sliktos laika apstākļos.

"Būs moderni, augstas intensitātes skrejošie uguņi, lai nevar sajaukt ar citām gaismām.”

Rekonstrukcijai jābeidzas līdz jūlija vidum, taču pēc tam vēl priekšā "ļoti smags process”, proti, lidlauka sertifikācija. Lidostas vadītājs lēš, ka sertifikācijas pieteikumu varēs iesniegt oktobrī, un pēc tam var paiet vēl pieci mēneši, līdz lidosta būs sertificēta.

Tas nozīmē, ka reāli lidosta varēs sākt darboties 2016.gada pavasarī, vasarā.

Maza, bet ES regulām atbilstoša
Pēc rekonstrukcijas Liepājas lidosta būs atbilstoša ES regulas, kas stājās spēkā 2014.gadā, prasībām, kā arī „Air Baltic” rīcībā esošajām 76-vietīgajām "Dash 8 Q 400 NextGen” lidmašīnām. Arī "Rynair” lidmašīnas "Boeing” (189 pasažieru vietas), pēc Sprūdes sacītā, varēs gan nolaisties, gan pacelties, lai gan atsevišķos gadījumos, īpaši ziemas apstākļos, kaut kādi ierobežojumi varētu būt (lēmumus pieņem aviokompānijas).
Arī agrāk, pirms rekonstrukcijas Liepājas lidostā ir piezemējušies tādi gaisa kuģi kā "Boeing 737-800” ar 180 pasažieru vietām.

"Tagad situācija tikai uzlabojas.”

Tomēr Liepājas lidostas lidjosla nebūs ne garāka, ne platāka kā līdz šim. Tās garums – 2002 m, platums – 40 m.

Būvniecības izmaksas, ieskaitot finanšu rezervi, ir 7,1 miljons eiro (bez PVN). Ja naudas būtu bijis vairāk, lidjoslu būtu varēts pagarināt. Taču jau 2007./2008.gada testa reisu pieredze apliecinājusi, ka pasažieru skaits vienā reisā nebūs vairāk par 50 – 70, nākotnē raugoties – maksimāli 100, teic Sprūde. Tāpēc, iespējams, vairāk tērēties nemaz nebūtu lietderīgi. Turklāt piesaistīt Eiropas fondu naudu bijis ļoti grūts uzdevums, jo nacionālajā attīstības plānā līdz 2020.gadam lidostas nav iekļautas, un arī ES politika neparedz attīstīt mazas reģionālās lidostas.

"Odziņas" tūristiem būs jāgādā pašvaldībai
Vispirms jau ienākošais tūrisms un bizness, pēc tam arī mūsu pašu un reģiona (150 km radiusā) pasažieri – tā ir mērķauditorija, uz ko orientējas lidosta. Nekādā ziņā tie nav kravu pārvadājumi, saka Sprūde.

Nopietns investors, kas nāk ar milzīgām kravām, ainu gan varētu mainīt.

"Taču līdz šim nav nekādu indikāciju, ka kāds savā stratēģiskajā loģistikas plānā redzētu iespēju izvest milzīgas kravas caur Liepājas lidostu.”

Ir ļoti grūti ietekmēt kravu pārvadājumus tikai ar vēlmi piesaistīt, tas nespēlē nekādu lomu, visu nosaka lielais kravu pārvadātājs pats, teic Sprūde.

Arī tūristu piesaiste nav lidostas kompetence, tas jau būs pilsētas uzdevums, jautāts par mārketinga plāniem, atsaka lidostas vadītājs.

"Mēs, protams, esam gatavi sadarboties, esam arī izvērtējuši, cik liela varētu būt mūsu loma, taču „odziņām” tūristu pievilināšanai ir jābūt pilsētai pašai.”

Savukārt aviokompāniju piesaiste ir pašvaldībai un lidostai kopīgi veicams darbs, pauž Sprūde.

"No savas puses esam iesaistījušies projektā „Baltic Bird”, kura ietvaros ir veikta pasažieru potenciāla analīze galvenajiem mūs interesējošajiem maršrutiem, kā arī mārketinga pasākumiem, kādi būtu nepieciešami no lidostas puses.”

Uzziņa
Ventspils lidostas skrejceļš: 1285 m x 30 m (rekonstruējot paredzēts pagarināt līdz 1500 m)
Liepājas lidostas skrejceļš: 2002 m x 40 m
Palangas lidostas skrejceļš: 2300 m x 45 m
Rīgas lidostas skrejceļš: 3000 m x 45 m