Jau pusotru gadu nenotiek regulārie reisi starp Liepāju un Rīgu, un arī šovasar nacionālā aviokompānija "AirBaltic" nesola atsākt pasažieru pārvadājumus šajā maršrutā, bet lidostas uzturēšana Liepājai izmaksā miljons eiro gadā.


Pirms pandēmijas, 2019. gadā, Liepājas lidostā regulārajos lidojumos apkalpoto pasažieru skaits pieauga par 48,5%, un lidosta apkalpoja vairāk nekā 400 regulāro reisu. 2020. gadā vairs jau bija vien 160 regulārie reisi, bet 2021.gadā – 0, un izskatās, ka 0 būs arī 2022.gadā.


Ingas Ozolas foto.


Pandēmija un karš Ukrainā
"Mēs būtu turpinājuši strādāt ar nacionālo aviokompāniju un reisu skaits būtu turpinājis augt, bet lidosta un aviācijas nozare kopumā nav atrauta no tā, kas notiek sabiedrībā – pandēmijas dēļ, kas divus gadus plosa visus un katru, aviācija ir visvairāk cietusī tautsaimniecības nozare visā pasaulē," portālam irliepaja.lv stāsta lidostas uzturētāja SIA "Aviasabiedrības "Liepāja"" valdes loceklis Agris Sprūde. Savukārt karš Ukrainā varētu kļūt par vēl lielāku triecienu aviācijai nekā pandēmija, spriež Sprūde, jo austrumu virziens ir slēgts, savukārt rietumeiropieši arī Latvijas virzienā skatās piesardzīgi un meklē drošākus virzienus. Pretējā virzienā – no Latvijas uz Eiropu – kustība pamazām atjaunojas, taču "ir par mazu", un arī, ja nebūtu kara, šogad vēl sasniegt 2019. gada līmeni neizdotos, bet, kamēr tas nav noticis, "airBaltic" neatjaunos regulāros reisus no Liepājas uz Rīgu, saka Sprūde. Arī Palangas lidostā, no kuras regulārie lidojumi ir atsākušies, apjomi, pēc Sprūdes teiktā, ir "uz pusi mazāki, ja ne trešā daļa no tā, kas bija".

Aviācija ir sirdī
Neraugoties uz to, ka pērn un aizpērn izpalika regulārie lidojumi, lidosta uzstādījusi tās vēsturē nebijuši rekordu – kopumā pērn apkalpoti 4197 lidojumi, respektīvi 10 – 12 lidojumi dienā. Sprūde pieļauj, ka šogad skaitļi varētu būt vēl labāki. Kā tas iespējams?


Agris Sprūde: "Absolūti lielā masa, vairāk nekā 90% ir Pilotu skolas lidojumi, bet ir arī privātā aviācija. Rietumeiropā populāri ir aeroklubi, kur tu vari iznomāt lidmašīnu, ja tev ir pilota licence.  Lido zviedri, somi, vācieši, holandieši, lietuvieši, igauņi. Lido ekskursijā, lido biznesa darīšanās. Cilvēki, kuriem aviācija ir sirdī, lido."


Arī aviācijas degvielas cenas aug, un tas lidostas vadītāju dara bažīgu un piesardzīgu, prognozējot privāto klientu interesi par lidojumiem. Biznesa lidojumus un čarterreisus tas varētu ietekmēt mazāk.


"Pazaudēt ir viegli"
Sprūde apliecina, ka Liepājas lidosta ir gatava pieņemt "jebkādu lidmašīnu", ja runa ir par komercreisiem. Un to Latvijā varot tikai lidosta "Rīga" un Liepāja. Ja šo līmeni grib saglabāt, nevis apkalpot tikai nelielas privātas lidmašīnas, "nevaram būt 5 – 10 cilvēku lidlauks", uzsver Sprūde un piebilst: "Pazaudēt ir viegli".


Šobrīd pastāvīgi lidostā strādā 30 cilvēki.  


Agris Sprūde: "Ja lielāks čarters, jāmaina grafiki, jāieplāno, lai uz to brīdi būtu vairāk darbinieku. Lielas lidmašīnas nozīmē, ka lidostā nepieciešama augstāka ugunsdrošības pakāpe, apmācīts personāls, sistēma rīcībai ārkārtas situācijā".


Tomēr "Liepāja" ir reģionāla lidostai, un skrejceļu parametru dēļ tā nevar uzņemt lielas kravas lidmašīnas.


Sprūde: "Ja lidostā "Rīga" skrejceļš ir 3,2 kilometri , mums ir divi kilometri".


Līdzekļi, kas lidostā tika ieguldīti 2015. gadā*, atbilst rekonstrukcijas pirmās kārtas darbiem, teic Sprūde. Lidostas attīstības plāns paredz vēl vismaz divas.


Ingas Ozolas foto.


Vai var būt rentabla?
Agris Sprūde: "Visi, kas atlido, maksā lidostas nodevas – par nosēšanos, par stāvvietu. Ar to mēs pelnām. Kā maza lidosta veicam arī virszemes apkalpošanu – bagāžās pievešanu, elektrības pieslēgumu utt. Lielajās lidostās ar to nodarbojas trešās puses kompānijas, mēs visu darām paši. Arī degvielas tirdzniecību."


Liepājas lidosta nu jau vairākus gadus spēj nodrošināt lidmašīnas ar degvielu, arī mazās, un ir ļoti maz lidostu, kas to piedāvā, saka Sprūde.


"Mēs to nodrošinām un iegūstam klientus. Tas ir svarīgi".


Taču, runājot par lidostas ieņēmumiem, jāpatur prātā, ka tā nekad nedzīvos "cepuri kuldama", saka Sprūde.


"Tas jau ir iestrādāts Eiropas Savienības dokumentos – pētījumi parāda,  ja lidosta neapkalpo vismaz pusotru miljonu pasažieru gadā, tā pēc būtības jau ir nerentabla".

Gatavojas milzu šovam
Pēc trim mēnešiem – 6. un 7. augustā – lidostā plānots vērienīgs notikums – "Baltic International Airshow 2022", uz kuru biļetes, starp citu, jau iespējams iegādāties. Pēc Sprūdes teiktā, nekas līdzvērtīgs Liepājā līdz šim nav bijis. Rīkotāji – SIA "Baltic Airshow", kur daļa komandas ir ar pieredzi Tukuma šova organizēšanā – solījuši, ka būs iznīcinātāji, pilotāžas grupas, krāsaini dūmi, pirotehnika tieši virs Liepājas lidostas skrejceļa. Vairāk nekā sešu stundu garā programma piedāvās labākos gaisa priekšnesumus, iznīcinātāju virāžas, pilotāžas grupu sinhronas figūras.


Pirmo soli šādu izklaides pasākumu virzienā lidosta spērusi jau pagājušajā gadā, kad Liepājā pulcējās izpletņlēcēji, kuru mērķis bija uzstādīt jaunu rekordu, taču interesentiem bija arī iespēja kopā ar instruktoru izmēģināt lēcienu ar izpletni.

Uzziņa
"Aviasabiedrības "Liepāja"" apgrozījums
2019.gadā – 103 313 eiro
2020.gadā – 89 881 eiro
2021.gadā – 108 168 eiro (operatīvie dati)


"Aviasabiedrības "Liepāja"" zaudējumi
2019.gadā –– 32 296 eiro
2020.gadā – 45 918 eiro
2021.gadā – 33 889 eiro (operatīvie dati)


*) Kopumā lidostas pārbūve izmaksāja 9,27 milj. EUR. Lielākā daļa – 7,8 miljoni eiro – Eiropas Savienības fondu nauda.