Septembrī kuģi "Desert Hope" un "Sakizaya Queen" vārda tiešajā nozīmē pieņēma ekspluatācijā jaunos Liepājas SEZ pārvaldes infrastruktūras objektus – ostas 54. piestātni un kuģu ceļu ar dziļumu 14,5 metri. Tas nostiprināja Liepājas ostu kā vadošo graudaugu un lauksaimniecības kravu ostu Baltijas jūras reģionā, informē SEZ Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Šā gada septembrī pārkrautais un eksportētais Latvijas graudu apjoms Liepājas ostā bija 350,3 tūkstoši tonnu, kas nodrošināja vairāk kā pusi no kopējā ostas apgrozījuma viena mēneša laikā.

Liepājas osta pēc saimnieciskās darbības atjaunošanas līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991.gadā apzināti ir veidota kā graudu ostu, kur lielākā kravu grupa ir dažādi lauksaimniecības produkti. Tā tas ir bijis arī vēsturiski 19. gadsimtā, kad Liepāja bija viena no vadošajām graudu eksportostām Krievijas impērijā, atpaliekot tikai no Rostovas, Odesas un Pēterburgas, un veicināja ļoti strauju pilsētas un reģiona izaugsmi visās jomās.

Liepājas SEZ pārvalde soli pa solim ir veidojusi un izbūvējusi infrastruktūru, kas būtu atbilstoša uzņēmēju prasībām un attīstības plāniem, kā arī nodrošinātu stabilu kravu plūsmu Liepājas ostā. "Svarīgi ir ieguldīt atbilstoši pieprasījumam un tirgus nosacījumiem un būtu soli priekšā uzņēmēju vajadzībām. Svarīgi, lai ikviens ieguldītais eiro dotu atdevi, un septembrī mēs par to varējām pārliecināties," uzsver Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Jau vairāk nekā 20 gadus Liepājas SEZ pārvalde kopā ar uzņēmējiem ir īstenojusi pārdomātu, nepārtrauktu un mērķtiecīgu infrastruktūras attīstību, būvējot sauszemes autoceļus, dzelzceļus un padziļinot kuģu ceļus no 8 m līdz 14, 5 m, vienlaikus nodrošinot kuģošanas un navigācijas drošību. Šodien Liepājas osta var pieņemt un ostas iekšējā akvatorijā uzkrautu pilnu kravu panamax klases kuģos – aptuveni 66 tūkst. tonnas un pa jauno kuģu ceļu izvest no ostas. Tas ir nepieciešams, lai varētu stabili strādāt sarežģītajos ģeopolitiskajos un epidemioloģiskajos  apstākļos, kad visa tranzītbiznesa nozare domā par izdzīvošanu.  

Lielākais lauksaimniecības kravu pārkraušanas termināls "Liepaja Bulk terminal Ltd." septembrī piekrāva aptuveni 250 tūkstošus tonnu graudu un iekrāva 7 lielltonnāžas un vēl vairākus mazākas ietilpības kuģus, kas tos tālāk aizveda uz Āfriku, Saūda Arābiju un Tuvajiem austrumiem. Viena no termināla priekšrocībām ir tā, ka vienlaikus gan ostas noliktavās, gan noliktavās, kas atrodas citviet brīvajās muitas zonās Liepājas SEZ teritorijā, var uzglabāt lielu daudzumu ļoti dažādu lauksaimniecības produkciju – vairāk nekā 30 dažādus veidus.

LSEZ SIA "Liepaja Bulk terminal Ltd." jauna graudaugu termināla izbūvi uzsāka 2001. gadā, pakāpeniski attīstot terminālu un audzējot kapacitāti, meklējot labākās tehnoloģijas, kā strādāt efektīvāk. Kopumā ieguldīti vairāk nekā 25 milj. eiro. LSEZ SIA "Liepaja Bulk terminal Ltd." valdes loceklis Juris Matvejevs atzīst, ka šā gada raža Latvijā ir ļoti laba, un šobrīd Latvija un Lietuva ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā graudu eksportā, apsteidzot līdzšinējo līderi Franciju.

LSEZ SIA "Liepaja Bulk terminal Ltd." pēdējos četrus gadus katrā graudu sezonā  no augusta līdz augustam pārkrauj vairāk nekā 2 miljonus tonnu. Uzņēmuma vadība ar šā gada prognozēm ir piesardzīga, jo bažas sagādā Rīgas ostas radītā konkurence. "Rīgas osta, samazinoties ogļu kravām, izrāda arvien lielāku interese par graudu kravu piesaisti. Ņemot vērā ģeogrāfisko attālumu un VAS "Latvijas Dzelzceļš" tarifus iekšzemes pārvadājumiem, Rīgas ostai ir izdevīgākas pozīcijas nekā Liepājai. Tie 200 km mums rada grūtības paņemt Latvijas graudus, kas izaudzēti Zemgalē. Nevaram Liepājā atļauties samazināt tarifu līdz Rīgas līmenim, ko viņi var atļauties. Tāds ceļš nevedīs pie pozitīva rezultāta kopumā. Tā jau jebkurš var atbrīvot ogļu laukumu, sākt kraut graudus un iedot zemāku cenu, bet tādā veidā kvalitāte tiks zaudēta."

Šā gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrautas 4,69 milj. tonnu kravas. Beramkravas veido  3 356,8 tūkst. tonnas jeb 72% no visām kravām, ģenerālkravas – 855,8 tūkst. tonnas jeb 18%, bet lejamkreavas – 473,1 tūkst. tonnas jeb 10%. Kopumā apkalpoti 1 212 kuģi, un iebraukuši un izbraukuši 23 737 pasažieri.