Ekonomikas ministrija turpina darbu pie obligātās iepirkuma komponentes atbalsta mehānisma izstrādes energoietilpīgiem uzņēmumiem, otrdien sacīja ministre Dana Reizniece-Ozola.

Vēl nesen Ekonomikas ministrija (EM) sarakstē ar AS "KVV Liepājas metalurgs" vadību apliecināja, ka ministrija turpina darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānisma izstrādes energoietilpīgiem uzņēmumiem, un nebija nekādas indikācijas, ka atsevišķus darbus "KVV Liepājas metalurgs" varētu pārtraukt, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

"Ja tagad uzņēmums meklē dažādus iemeslus [sašaurināt ražošanu], tad es to uztveru kā mēģinājumu šantažēt valdību," uzsvēra ministre.

Reizniece-Ozola pilnībā noraida uzņēmuma vērstos pārmetumus valdībai un EM. ""KVV Liepājas metalurga" vadības rīcība liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai mēģinājumu izspiest no valdības lielāku atbalstu, nekā kāds to var dot. Uzņēmums ir norādījis, ka tam nederēs EM patlaban apspriestais atbalsta mehānisms, bet "KVV Liepājas metalurgam" ir jāsaprot, ka EM izstrādā atbalsta mehānismu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, bet visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem," atzina ekonomikas ministre.

"KVV Liepājas metalurga" pārstāvji sarunās ir norādījuši, ka uzņēmumam ir nepieciešams pilns atbrīvojums no OIK pirmo darbības mēnešu laikā, tomēr, pēc ekonomikas ministres sacītā, valdība nevar pieņemt tādu lēmumu, kas mērķēts uz vienu uzņēmumu.

"Vēl pirms dažām nedēļām "KVV Liepājas metalurga" vadītājs Igors Kovaļenko sūtīja e-pastu, norādot, ka uzņēmums ir atsācis otra ceha darbību, un izteica pozitīvas darbības prognozes. Savukārt EM viņam apliecināja, ka turpina darbu pie OIK atbalsta mehānisma, un nebija nekādas indikācijas, ka atsevišķi darbi uzņēmumā tiek pārtraukti," sacīja ministre.

Šo piektdien, 29.maijā, Reizniece-Ozola dosies darba vizītē uz Liepāju, kur plānota tikšanās ar "KVV Liepājas metalurga" pārstāvjiem. "Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) man licis noprast, ka "KVV Liepājas metalurgam" ir vairāki būtiski jautājumi - elektrības cenas ierobežošana, uzņēmumam ir vēlme ierobežot metāllūžņu izvešanu no valsts, kas Eiropas Savienības dalībvalstij nav iespējams, un priekšlikums sertificēt Latvijā izmantotus metālu produktus, kas ir apsverama ideja. Piektdien uzklausīšu konkrētus "KVV Liepājas metalurga" priekšlikums. Bet man ir sajūta, ka jaunie uzņēmuma īpašnieki nesaprot, kādā valstī viņi strādā. Šeit nav nekāda banānu republika un ir jāievēro spēles noteikumi. Valdība nevar vienam uzņēmumam apsolīt vairāk, nekā spēj izdarīt," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Vaicāta par to, cik tālu EM pavirzījusies ar OIK atbalsta mehānisma izstrādi, ministre sacīja, ka patlaban ir saņemti dažādu organizāciju iebildumi un priekšlikumi un, cerams, nākamnedēļ tiks rīkota noteikumu saskaņošana sanāksme, lai noteikums varētu virzīt uz Ministru kabinetu un tie varētu stāties spēkā šā gada 1.jūlijā. Tiesa, Latvijai konkrētais atbalsta mehānisms vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), kas varētu aizņemt vēl pusgadu.

"EM plāno, ka noteikumi būs spēkā no šā gada 1.jūlija, bet ar nosacījumu, ka atbalsta sistēma tiek iedarbināta, ja noteikumus izdodas saskaņot ar EK. Tas nozīmē, ka gada beigās uzņēmumi, kas atbildīs atbalsta nosacījumiem, piemēram, būs ieviesta energopārvaldības sistēma utt., varēs saņemt atbalstu jau no 1.jūlija," informēja nozares ministre.

Pēc viņas teiktā, EM izstrādātais atbalsta mehānisms ir izstrādāts pēc Vācijas modeļa, kuru EK jau ir atbalstījusi, tāpēc Reizniece-Ozola pauž cerību, ka arī Latvijas modelis tiks atbalstīts. Tomēr, ja gadījumā EK neatbalsta Latvijas atbalsta mehānismu, tad šādas mehānisms nepastāvēs. "Tāpēc tagad gatavojam tādus noteikumus, kādus EK jau ir saskaņojusi ar Vāciju," piebilda ministre.

Kā ziņots, AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

"Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas, pēc mūsu aprēķiniem, veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnu mēnesī. Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šī jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā," skaidroja Kovaļenko.

Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu - uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. "Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu uz pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā," piebilda Kovaļenko.