Ebreju kopienām Latvijā pienākas 270 ēkas, taču ne visu ēku atdošana ir iespējama. Pretendēts netiek uz namu Liepājā, kur šobrīd iekārtota mūzikas vidusskola.

To ceturtdien intervijā "TV24 Rīga" sacīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš minēja, ka pretendēts netiek uz kādu namu Kuldīgā, jo šajā pašvaldībā pašreiz nav ebreju kopienas.

Tāpat pretendēts netiek uz namu Liepājā, kur šobrīd iekārtota mūzikas vidusskola, vienlaikus prasot atlīdzību par šo īpašumu nama kadastrālās vērtības apmērā.

Krupņikovs akcentēja, ka šobrīd Saeimā notiek diskusijas par piecu kādreizējo ebreju organizāciju restitūciju, taču "negribētos, lai šī aste tiktu griezta pa gabaliņam".

Aģentūra BNS ziņoja, ka Saeimas deputāti ceturtdien lems, vai nodot izskatīšanai komisijām vērtēt ieceri par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai.

Likumprojektus par īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei, ko parakstījuši "Vienotības" deputāti - Ojārs Ēriks Kalniņš, Atis Lejiņš, Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Artis Rasmanis. Vienu no pieciem grozījumiem Čigānes vietā iesniedzis Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols.

Ēkas atrodas Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2, Ludzas ielā 25, kā arī Jūrmalā Kļavu ielā 13 un Kandavā Lielajā ielā 31.