1.oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem "Scandlines" un "Stena Line", pārņemot Latvijas prāmju maršrutus, raksta "Dienas Bizness".

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. ""Stena Line" formāli pārņems prāmju maršrutus no "Scandlines" 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas," DB atklāj "Stena Line" korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Jākrauj vairāk

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA "Terrabalt". Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties "Scandlines", atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. "Pirms divarpus gadiem "Scandlines" atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi. Kravu apgrozījums šā gada astoņos mēnešos ir 158% pret pērno gadu," uzskaita Ā. Ozoliņš. Ro–ro vienību skaits šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedz visa pērnā gada apjomu. Kravu veids ir atkarīgs no sezonas, savukārt izcelsmes ģeogrāfija ir plaša. Dominē tranzīta kravas, daudz ir kaimiņu – lietuviešu un igauņu kravu. Jautāts, kādu ietekmi uz kravu apgrozījumu atstās prāmju operatora maiņa, Ā.Ozoliņš ir optimistisks. "Jau vairākkārt "Stena Line" vadība ir paudusi, ka vēlas pret lielākiem nomainīt prāmjus, kuri kursē no Latvijas. Tātad varēsim pārvadāt vairāk kravu. Iespējams, tie būs jaudīgāki, tātad veiks ceļu ātrāk. Šie faktori kravu īpašniekiem ir svarīgi," viņš skaidro. "Terrabalt" apkalpo tikai vienu dziļūdens piestātni, taču tā tiek pastāvīgi modernizēta, un ir iespējams apkalpot vienlaikus divus kuģus.

Tēmē uz Zviedriju

Ņemot vērā, ka "Stena Line" ir Zviedrijas kapitālsabiedrība, Liepājas ostas un "Terrabalt" vadība cer uz jauna maršruta izveidi, kas savienotu Liepāju ar Zviedriju. Neoficiāli izskanējis, ka "Stena Line" jau sākusi izpēti. "Tas nenotiek mēneša laikā, taču mēs uz to ļoti ceram," atzīst Ā. Ozoliņš. "Kādu brīdi vadīsim Latvijas prāmju līnijas tādas, kādas tās ir pašlaik. Un tad vērtēsim, vai nepieciešamas kādas pārmaiņas, vai arī jāsaglabā tas, kas ir šodien," DB skaidro J. Kendals. Pagaidām "Stena Line" esot pilnībā fokusējusies uz pašreizējo līniju pārņemšanu un to maksimālu efektivizēšanu. Tāpēc pagaidām nav plānotas jaunas līnijas. "Liepājas līnijas ir rentablas," savu pārliecību par pozitīvu sadarbību ar jauno īpašnieku pamato Ā. Ozoliņš. Arī pati stividorkompānija turas finansiālos plusos. Priekšrocība ir kravu novietnes, kuras, iespējams, nāksies paplašināt. Tās ļauj apkalpot ne tikai caurbraucošos kravas furgonus, bet arī organizēt multimodālos pārvadājumus, nodrošinot periodisku kravu uzglabāšanu.

Ventspilī uzrāviens

Ventspilī prāmju līnijas apkalpo "Noord Natie Ventspils termināls" (NNVT), kas pērn panācis 45% kravu pieaugumu pret 2010.gadu, un turpina augt, lai gan nav īstenojušās cerības par jaunām līnijām uz Gotlandi un Sāremā. "Neskatoties uz ievērojama atbalsta piesaistīšanu no Eiropas fondiem, kuģniecības kompānijas nebija ieinteresētas satiksmes izveidē," DB informēja Ventspils brīvostas pārvaldes projektu vadītājs Mārcis Nēliuss. Nav īstenots arī projekts 2012.gada pavasarī atklāt jaunu maršrutu Oskarshamna – Ventspils. "Projekts ir aktuāls, lai arī nevaru nosaukt konkrētu termiņu, kad tas īstenosies," DB atzina NNVT Komercnodaļas vadītājs Artis Šenkevics. Kravu īpašnieki Zviedrijā piesaistījuši loģistikas ekspertus, sāktas sarunas arī ar projektā ieinteresētu prāmju līnijas operatoru. Pastāvot arī cerības iegūt Marco Polo programmas finansējumu Oskarshamnas ostas infrastruktūras, tostarp dzelzceļa sakārtošanai. Minimālais renovācijas laiks ir seši mēneši, līdz ar to jauna līnija uz Latviju varētu startēt 2013.gadā. Gan NNVT, gan Ventspils brīvostas pārvalde cenšas noturēt termināla augsto tehnisko līmeni, veicot ieguldījumus.

NNVT jauda ļauj dubultot pašreizējo kravu apjomu. Taču arī pašreizējo situāciju prāmju jomā NNVT un Brīvostas pārvalde vērtē kā labu. Prāmji no Ventspils atiet 11 reizes nedēļā, aptverot visus virzienus. Prāmju līnijās šogad visvairāk palielinājies pasažieru un vieglo auto skaits, attiecīgi par 26% un 32%.

Klaipēda būvējas

Baltijas jūras reģionā konkurence prāmju pārvadājumu jomā ir sīva. Austrumu piekrastē to vēl saasinās vērienīgās investīcijas Klaipēdas ostā. Šovasar Lietuvas holdings "Achemos grupe" sāka kravas un pasažieru termināļa būvniecību par 73 milj. litu (15 milj. latu), kas ir otrais no trim ar prāmju biznesu saistītiem attīstības projektiem. Tam jāsāk darboties 2013.gadā, un kā viens no potenciālajiem prāmju operatoriem tiek minēts arī "Stena Line". Cerību uz jaunām prāmju līnijām, tostarp pasažieru, publiski paudis arī Lietuvas transporta ministrs Eligijs Masjulis. Jaunā termināļa jauda būs viens miljons pasažieru, pieci miljoni tonnu kravas un pusmiljons automobiļu gadā. Taču arī pašreiz Dānijas kapitāla prāmju operatora DFDS līnijās uz Ķīli, Zasņicu (Vācija) un Kārlshamnu (Zviedrija), kravu un pasažieru apjoms pieaug, liecina Klaipēdas ostas dati. Tikai šā gada augustā Klaipēdas ostā, neskaitot kruīza kuģus, apkalpoti ap 43 tūkst. pasažieru, kas par trešdaļu pārsniedz 2011.g. augusta datus. Audzis ro–ro un konteinerkravu apjoms.

Trūkst vagonu

Kopumā prāmju biznesam Eiropā ir tendence izvērsties, apgalvo Ā. Ozoliņš. "Ekoloģiskais faktors ir svarīgs. Piemēram, pārslogotie Polijas autoceļi devuši mums papildu kravas," uzsver uzņēmējs. To apstiprina arī Ventspils brīvostas pārstāvji. Jautāti, vai prāmju biznesu nesabremzēs paredzētās prasības kuģu degvielai, uzņēmēji un pārvalžu speciālisti norāda, ka kuģu piemērošanai šīm prasībām iespējams piesaistīt ES atbalstu, turklāt daļa prāmju jau atbilst šīm prasībām. "Neviena valsts nepieļaus, ka samazinās jūras pārvadājumi, jo tad pieaugs slodze uz autoceļiem," lēš Liepājas SEZ pārvaldes vadītājs Guntars Krieviņš. Lielāka problēma, kas traucē piesaistīt vairāk kravu Latvijas ostās, ir dzelzceļa vagonu trūkums. DB jau rakstīja, ka akūtāka tranzītbiznesam kļūst vagonu un dzelzceļa platformu nepietiekamība. "Tā ir globāla problēma," saka G. Krieviņš. DB rakstīja, ka problēma saasinājās pirms pāris gadiem, kad tika izveidotas Krievijas dzelzceļa meitaskompānijas, kas pārņēma vagonus un daļēji tika privatizētas. Liepājas ostā problēma ir arī ierobežotās dzelzceļa izkraušanas iespējas – LSEZ SIA "Terrabalt" nav sava dzelzceļa atzara.