Šobrīd "Liepājas enerģija" iesniegusi ražošanas tarifu projektu, pēc kura apstiprināšanas gala tarifs patērētājiem varētu kļūt vēl draudzīgāks, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Siltumapgādes izmaksu samazinājums panākts pirms gada pabeigtās investīciju programmas dēļ, kuras rezultātā tika diversificēts kurināmais. Šobrīd siltumapgādi Liepājā nodrošina, izmantojot vidēji ap 60–65% šķeldas un 35–40% dabasgāzes.

Šķelda izdevīgāka

Pirms investīciju programmas uzsākšanas 2010.gadā SIA "Liepājas enerģija" patērēja vairāk nekā 50 milj. m3 dabasgāzes gadā.

Šobrīd gāzes patēriņš samazinājies trīs reizes, apgalvo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. "Gāzes un šķeldas proporcija mainās atkarībā no laika apstākļiem. Piemēram, pagājušā gada janvāra sākums bija silts, līdz ar to mūsu biomasas ražošanas jauda tika noslogota par 85–90%, gāze netika dedzināta vispār. Toties janvāra otrajā pusē temperatūra nokritās līdz –13–14 grādiem, biomasas jauda tika izmantota par 100%, arī gāzi nācās dedzināt. Būtu temperatūra vienmērīga – –3–4 grādi vidēji diennaktī, mēs iztiktu ar biomasu," skaidro A. Suškovs.

Lai arī biomasas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija ir dārgāka nekā gāzes iekārtām, biomasa pārliecinoši ir izdevīgāka, aprēķinājis SIA "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš. "Šķelda kā kurināmais ir trīs reizes lētāka par gāzi, ja rēķinām, cik izmaksā vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošana. Ja salīdzina 2013. gadu ar šo gadu, tad mums kurināmā izmaksas ir par aptuveni 1,5 milj. eiro mazākas, jo tad šķeldas īpatsvars bija ap 40%, šogad būs ap 60%," skaidro J. Bērziņš. Šķeldas priekšrocība ir arī cenu stabilitāte – jau trešo gadu uzņēmums to iepērk par aptuveni vienādu cenu.

Mērenāka peļņa

Šogad prognoze rāda, ka uzņēmuma apgrozījums varētu nedaudz sarukt – līdz apmēram 19 milj. eiro. To ietekmējuši divi apstākļi – augsta gaisa temperatūra un ēku energoefektivitātes uzlabošana. Atbilstoši mazāka būs arī peļņa. Noslēdzot investīciju programmu, "Liepājas enerģijas" ilgtermiņa saistības bija 22 milj. eiro. Šogad tās saruks līdz 15 milj. eiro, un atlikums tiks maksāts pakāpeniski, skaidro J. Bērziņš. Viņaprāt, finanšu plūsma ir sabalansēta, jo paralēli energoefektivitātes pasākumiem notiek arī jaunu klientu pieslēgšana centralizētai apgādei. Lielākais objekts šogad ir topošā koncertzāle, kas gan pagaidām patērē niecīgu apjomu – tik, cik nepieciešams būvobjektā. Pieslēgta arī bijusī "Liepājas metalurga" poliklīnika un "KVV Liepājas metalurgs" administratīvā ēka, turklāt vienlaikus ar šo trašu izbūvi veikta saimniecības optimizācija – likvidētas piecas no agrākajām 16 atsevišķajām katlu mājām. Līdz 2020. gadam plānots nomainīt arī visas vecās siltumtrases, tostarp iekšpagalmos, tā nodrošinoties pret avārijām apkures sezonas laikā. "Plānojam ieguldīt aptuveni 1 milj. eiro gadā," tā J. Bērziņš. "Mēs ceram uz klientu skaita pieaugumu, jo mūsu tarifs kļūst arvien konkurētspējīgāks," norāda A. Suškovs. Ja pirms pieciem gadiem Liepājā bija viens no augstākajiem tarifiem Latvijā, tad tagad tas ir ievērojami atrāvies no dārgā gala, kur vienas megavatstundas cena pārsniedz 77 eiro, kamēr Liepājā tā ir ap 60,7 eiro.