Jau kopš 2011.gada "Liepājas metalurgam" (LM) samazinās spējas norēķināties par īstermiņa parādiem, šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness".

To apjoms 2012.gada septembra beigās jau par vairāk nekā 30 miljoniem latu pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, liecina LM finanšu pārskati. No kompānjas finanšu veselības vērtēšanas viedokļa tas rada bažas par LM spējām strādāt ilgtermiņā, turklāt tai lielo investīciju dēļ ražošanas tehnoloģijas modernizācijā kopumā ir liela atkarība no aizņemtiem līdzekļiem. Līdz šim LM maksājumus neesot kavējis. Nepietiekams apgrozāmo līdzekļu apjoms kavē LM audzēt apgrozījumu, DB atzina uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica. Pēc viņas teiktā, bankas – SEB banka un banka Citadele – ir vēl uz gadu pagarinājušās kredītlīnijas 22 miljonu latu apjomā, tomēr tās nav ar mieru kredītlīnjas apjomus palielināt, prasot papildu nodrošinājumu. Iespējams, bankas piesardzīgas dara nevienlīdzīgā situācija Eiropā saistībā ar nodevu par "zaļo" enerģiju, par sliktu LM. Finanšu pārskati liecina, ka LM 2012.gada deviņos konsolidētais apgrozījums 254 milj. Ls bija lielāks nekā 2011.gadā – 222 milj. Ls.

"Es jau pirms pusgada brīdināju premjeru, ka vajadzīgs neatkarīgs audits Liepājas metalurgā," telefonsarunā ar DB apgalvoja viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš jau ilgāku laiku tiesājas ar Sergeju Zaharjinu par LM akciju piederību. Viņam bijušas aizdomas, ka netiek atspoguļots patiesais akciju sabiedrības finanšu stāvoklis, jo auditu veic firma BDO, bet tās direktors Andris Deniņš ir arī a/s LM padomes loceklis. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Lipmana vēstuli pārsūtījis finanšu ministram A. Vilkam, kurš savukārt to pārsūtījis LM valdes priekšsēdētājam Valērijam Terentjevam. 2012.gada rudenī viņš pieprasīja sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci, lai lemtu par neatkarīga audita nepieciešamību. Tomēr akcionāri priekšlikumu noraidīja. Tikmēr, komentējot pašreizējo situāciju Liepājas metalurgā, K. Lipmans norādīja: "Akcionāriem nauda ir, domājat, ka viņiem nav? Lai iegulda!" Rūpnīcas vadība iepriekš pauda viedokli, ka K. Lipmana vēršanās pret otru LM akcionāru patiesībā esot vēlme likt dažādus škēršļus kompānijai, kurai krītoša tirgus apstākļos jādomā par produkcijas realizāciju un valsts galvotā kredīta atdošanu.

Saskaņā ar biržas informāciju, uz 2012.gada 31.oktobri LM 49% akciju piederēja S. Zaharjinam, kura kopējā bagātība 2012.gadā Kapitālā publicētajā topā tika novērtēta 79 miljonu latu apjomā. K.Lipmanam, kura bagātība attiecīgi novērtēta par 43 miljoniem latu, piederēja LM 23,27%, bet 21,03% akciju īpašnieks bija Iļja Segals (bagātība 22 miljoni latu).

DB jau iepriekš vēstīja, ka K. Lipmans vēlas tiesājoties atgūt savas akcijas, ko savulaik it kā vairāku liecinieku, tostarp Andra Šķēles un Aināra Šlesera klātbūtnē, uz laiku esot uzticējis S.Zaharjinam, lai viņam būtu kontrolpakete modernizācijas procesa virzīšanai. 1 950 550 LM akcijas (kas šobrīd veido 11,49% no LM pamatkapitāla) esot nodotas, balstoties uz mutisku vienošanos, saskaņā ar kuru S.Zaharjins solījis atdot akcijas tad, kad modernizācija būs pabeigta.