Liepājas Būvvalde 9.martā pieņēma ekspluatācijā divas jaunas ostas noliktavas Brīvostas ielā 22, Liepājā. Noliktavu kopējā plātība ir 6018,2 m2 un LSEZ SIA "Ekers Stividors LP" plāno tur uzglabāt atjaunojamo energoresursu kravu – koksnes granulas, kas ir salīdzinoši jauns kravu veids Liepājas ostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Kopumā 2022.gada februārī  Liepājas ostas uzņēmēji pārkrāvuši 727 856,98 tonnas dažādu kravu no kurām lielākais  apgrozījums bija beramkravu grupā – 501,5 tūkst. tonnu, joprojām labus rezultātus uzrāda kravu pārvadājumi regulārajā prāmja līnijā Liepāja–Travemunde un konteineru fīderlīnija Liepāja–Gdaņska. Kopumā februārī apkalpoti 148 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3635 pasažieri.

Februārī beramkravas veidoja 69% no visām kravām. Lielākais kravu apgrozījums bija lauksamniecības kravu (335,6 tūkst. t) segmentā, vienlaikus nodrošinot gan atjaunojamo energoresursu (92,5 tūkst. t), gan celtniecības materiālu (41,4 tūkst. t) kravu plūsmu. Ģenrālkravu apgrozījums bija 175 tūkst. tonnu jeb 24 %, bet lejamkravas veidoja 7% jeb 51,3 tūkst. tonnu.

"2022. gada februāri un pirmie divi gada mēneši kopā parāda, ka ciešā sadarbība starp uzņēmējiem, Liepājas SEZ pārvaldi, pašvaldību un valsts institūcijām ļāva nodrošināt stabilu kravu plūsmu ar pozitīvu pieaugumu, diversificējot kravu veidus, piesaistot jaunas kravas un turpinot mērķtiecīgi palielināt vietējo kravu īpatsvaru, diemžēl 24. februārī būtiski mainījās "spēles noteikumi", ir jauni apstākļi, kuriem jāpielāgojas, kas noteikti ietekmēs arī Liepājas ostas darbību. Ir jābūt gataviem dažādiem notikumu attīstības scenārijiem", norāda Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis.

Liepājas ostā strādājošie uzņēmēji neslēpj, ka situācija ir sarežģīta. Tomēr iepriekšējās ekonomiskās, finansiālās un ģeopolitiskās krīzes ir iemācījušas pielāgoties un radoši meklēt arvien jaunas iespējas. LSEZ SIA "Terrbalt" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis Āris Ozoliņš atzīst, ka labi, ka uzņēmēji jau iepriekš bija diversificējuši kravas. "Mums ir daudz kravu, kas nav saistītas ar Krieviju. Trīs lielas kompānijas piegādā šķeldu, ko sūtam uz Skandināviju. Arī  prāmju pārvadājumos vietējo kravu īpatsvars ir salīdzinoši liels – vairāk nekā 50 procenti, līdz ar to mūsu eksistence apdraudēta nav. Kas  attiecas uz Liepājas ostu, skaidrs, ka ir kompānijas, kurām šie riski lielāki nekā mums, bet precīzi nevar pateikt, kuras kravas nebūs."

Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis uzsver, ka darbu virzīs iesāktajā virzienā, proti, pēc iespējas lielāku uzsvaru liekot uz vietējo kravu īpatsvara palielināšanu un ražošanas attīstību Liepājā.