Šorīt noslēgts līgums starp SIA "Liepājas enerģija” un AS ”UPB” par Baltijā lielākās un modernākās biokoģenerācijas stacijas būvniecību.

Priekšdarbi jau sākušies – žurnālistiem pēc līguma parakstīšanas apliecināja „UPB” prezidents Uldis Pīlēns. "Šobrīd viss notiek pilnās burās, nemaz negaidot līguma parakstīšanu.”

Jau pagājušā nedēļā projekta sakarā "UPB” pārstāvji aktīvi strādājuši ar Austriju, šonedēļ paredzēts to darīt ar itāļiem, konstruktori un inženieri jau rēķinot "pamatmasas un slodzes sadali”, lai ātrāk varētu saņemtu ekspertīzes vērtējumu un iesniegt tehnisko projektu, kā arī ķerties pie būvniecības darbu sagatavošanas.

"Liepājas enerģijas” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs uzsvēra, ka līdz ar šā projekta īstenošanu, uzņēmums sāks ražot siltumenerģiju, izmantojot atjaunojamos resursus (šķeldu), kas Latvijā pagaidām vēl nav plaši izplatīta prakse. Kopējā apjomā "zaļi” saražotā enerģija sastādīs līdz 20 %. Šāda tipa un jaudas stacija (plānots, ka stacija gadā saražos 60 tūkstošus MWh siltumenerģijas un 12 tūkstošus MWh elektroenerģijas) šobrīd ir lielākā Baltijas valstīs, uzsvēra Suškovs. Tāpat projekta realizācijai vajadzētu "nopietni ietekmēt siltumenerģijas ražošanas gala tarifu", atzina Suškovs. "Aplēses ir, ka mēs tarifu varētu samazināt līdz pat pieciem latiem uz megavatstundu." Uzņēmums to plāno darīt jau vasarā, kad stacija vēl nebūs gatava. Tāpat "Liepājas enerģija" ir gatava konkurēt ar eksporta cenām biokurināmajam, apliecināja Suškovs.

Lielākie iekārtu piegādātāji stacijai būs Itālijas firma „Turboden”, kas ražo turbīnas, un austriešu „Kohlbach”, kas izgatavo biomasas katlus. Šo divu tehnoloģiju savienojums ir pats labākais risinājums Eiropā, atzina Pīlēns.

Nav tā, ka „UPB” tikai piegādās un uzstādīs ārzemēs ražotās iekārtas, uzsvēra Pīlēns. „Komplekss ir pietiekami sarežģīts, un mums, protams, palīdz tas, ka mēs paši nodarbojamies ar koģenerācijas staciju projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu un projektu vadību.” Šajā projektā pats interesantākais „UPB” kompānijai bijusi iespaidīgo tehnoloģiju komplektācija, sākot ar turbīnām un katliem, beidzot ar elektroniku, elektrību, loģistikas mezgliem un visu pārējo. Sarežģīta bijusi ne tikai projektēšana, bet arī „grunts apstākļi” vecā Liepājas TEC teritorijā, kur paredzēts uzstādīt jauno staciju. Tāpat vērā ņemamas ugunsdrošības un sprādzienbīstamības tēmas, bet laiks, kas atvēlēts biokoģenerācijas stacijas izbūvei, ir īss – 11 mēneši.

„Šis projekts ir ļoti liels pozitīvs izaicinājums mūsu menedžmentam un tehniskajam personālam,” atzina „UPB” prezidents. Pēc Pīlēna teiktā, projekts tiek īstenots „īstajā laikā un īstajā vietā”. Tajā iesaistīti gan „UPB” Latvijas uzņēmumi, gan Šveices un Vācijas kompānijas. Pēc Pīlēna sacītā pie projekta strādā ap piecdesmit „UPB” inženieri no dažādiem kompānijas uzņēmumiem.

Lielākais ieguvums no biokoģenerācijas – atkarības mazināšanās no importētā kurināmā, uzsvēra Pīlēns. Savulaik izstrādājot Liepājas siltumapgādes koncepciju, „UPB” jau bija paredzējis koģenerācijas principu ieviešanu, tagad, paredzot biokurināmā izmantošanu, sperts vēl viens solis uz priekšu, atzina uzņēmējs.

„UPB” prezidents apliecināja, ka lielāko daļu darbu uzņēmums veiks pašu spēkiem, jo "potenciāls ir pietiekami liels”, tomēr gluži bez apakšuzņēmējiem iztikt arī nevarēs.

Pēcpusdienā SIA „Liepājas enerģijai” paredzēts parakstīt līgumu ar „Nordea” banku par aizdevumu projekta līdzfinansēšanai. Projekta kopējās izmaksas ir 6,9 miljoni latu (bez PVN), no kuriem 2,2 miljonus latu finansē Eiropas Savienība.

2010. un 2011. gadā uzņēmums jau ir ieguldījis 7,5 miljonus latu maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcijā (rekonstruēto trašu kopgarums – ap 12 km) un ap 1,9 miljoniem latu koģenerācijas stacijas izbūvē Tukuma ielā. Pēc tam, kad 2012.gada nogalē ekspluatācijā būs nodota biokoģenerācijas stacija Kaiju ielā, līdz 2013.gada martam plānots ieguldīt vēl ap 8,1 miljonu latu biomasas katlu izbūvei (ES finansējums projektam – 50 %).

Visi rekonstrukcijas projekti tiek īstenoti ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, bez kura „Liepājas enerģija”, Suškova vārdiem runājot, „nevarētu atļauties un uzdrošināties” tik vērienīgus ieguldījumus.

Uzziņa
"Liepājas enerģija" dibināta 2005.gadā, lai piedalītos maksātnespējīgā Liepājas siltumapgādes uzņēmuma "Liepājas siltums" izsolē. Saimniecisko darbību siltumapgādes jomā Liepājas domes un energoapgādes kompānijas "Latvenergo" kopuzņēmums sāka 2005.gada 1.novembrī. "Liepājas enerģijas" apgrozījums pērn pieauga par 13,5%, sasniedzot 12,8 miljonus latu, bet kompānijas peļņa bija 976 tūkstoši latu, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

(Avots: BNS)