Šodien, 25.septembrī, aprit gads no brīža, kad Liepājas SEZ pārvalde iegādājās daļu bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijas, informē SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Pirmā gada laikā ir atjaunota uzņēmējdarbība un aktīvi tiek strādāts, lai izveidotu Liepājas Industriālo parku un lai plašo teritoriju transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos viedi, inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Liepājas Industriālā parka izveidē neiztikt arī bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes.

Pirms gada, 2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līguma par 10 nekustamo īpašumu t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektu iegādi bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā. Darījuma summa bija 2,76 milj. eiro.

Kā uzsver Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš tas bija un ir pārdomāts, atbildīgs, drosmīgs un nepieciešams lēmums, kas sevi attaisnojis jau gada laikā. Pārvaldnieks atceras, ka kādā no darba sanāksmēm izskanējis ierosinājums izgriezt šos 120 ha no kopējās pilsētas platības un paskatīties kāda tad izskatās Liepāja. "Nevar un nedrīkst nerespektēt bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju, lemjot un domājot par Liepājas kā pilsētas attīstību. Ir ļoti svarīgi, lai visa tā mūsu izveidoto ekonomiskā ekosistēma – Liepājas speciālā ekonomiskā zona - darbotos saskanīgi, vienā virzienā un mijiedarbībā ar pilsētu. Šajā Liepājas Industriālā parka attīstības fāzē mums ir iespēja paredzēt un novērst iespējamos riskus nākotnē, lai šī teritorija ne tikai attīstītos pati par sevi, bet būtu nozīmīga pilsētas ekonomikai un visas valsts tautsaimniecībai ar ievērojamu pievienoto vērtību. Un tā ir mūsu kā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes atbildība."

Kā atzīst Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos un Liepājas Industriālā parka projekta vadītājs Uldis Hmieļevskis, ir sasniegts pirmais un svarīgākais nosacījums un solījums – ir atjaunota uzņēmējdarbība bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā. Nupat ekspluatācijā nodota jaunā LSEZ SIA "Caljan" ražotne, kas izveidota pārbūvējot bijušo rūpnīcas mehānisko cehu un kas bija svarīgs priekšnoteikums, lai gūtu pārliecību, ka plašajā teritorijā var attīstīt modernu uzņēmējdarbību un ražošanu, kas nav metalurģija.

Gada laikā ir paveikts daudz - ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar LSEZ SIA "Ekers Stividors LP", kas iznomātajās noliktavās uzglabā kokskaidu granulas, radot papildus jaudas kravu apstrādei Liepājas ostā, bet 4,5 ha iznomāti LSEZ SIA "Mols L" malkas apaļkoku uzglabāšanai un to pārstrādei, kas jau tuvākajā laikā, sākoties enerģētikas sezonai, caur Liepājas ostu eksportēs augstvērtīgu kurināmo šķeldu. Vēl 2020. gada jūlijā noslēgts nomas līgums ar LSEZ SIA "GF Powdercoating" par metālapstrādes un pulverkrāsošanas ražotnes izveidi, kas savu darbību varētu uzsākt šā gada nogalē.

Jau parakstot nodomu protokolu starp Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA "FeLM" 2018.gadā 23.augustā, bija skaidrs, ka pārdomāta Liepājas Industriālā parka attīstība palielinās gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinās jau šobrīd bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu, veidojot modernu, inovatīvu un videi draudzīgu "zaļāko" industriālo parku Eiropā – GUDRS, ZAĻŠ, INOVATĪVS.

"Šis ir tikai pirmais solis, un ir vēl daudz darāmi darbi visām pusēm – jāpieņem lēmumi, lai Industriālais parks būtu vienota teritorija ar vienu attīstītāju, tāpat nopietns darbs būs jāiegulda pilsētplānotājiem, un jāpiesaista nozīmīgi ES struktūrfondu līdzekļi, lai iekļautu šo lielo teritoriju pilsētas apritē ar jaunu ielu, ietvju un veloceliņu tīklu", norāda Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos un Liepājas Industriālā parka projekta vadītājs Uldis Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde un Liepājas pašvaldība jau iepriekš veicinājušas vairāku industriālo parku izveidi un esošā pieredze pierāda, cik dažādi tie var būt. Bijušajā Gaļas kombinātā strādā Liepājas Biznesa parks ar privātu ārvalstu kapitālu, ir UPB un Vecās Ostmalas Biznesa parks, ko izveidojuši un attīstījuši vietējie uzņēmēji, bet Karostas Industriālajā parkā un Dūņu/Meldru ielas uzņēmējdarbības teritorijā jau ir uzbūvētas un top jaunas rūpnīcas. Kopumā no 2017.gada Liepājā ir uzbūvētas 6 jaunas apstrādes rūpnīcas un vēl piecas tiek būvētas.
 
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA "FeLM" 2018.gadā 23.augustā noslēdza nodomu protokolu, kas nosaka, ka galvenie uzdevumi Liepājas Industriālā parka attīstībā ir vienota teritorijas apsaimniekošana, infrastruktūras pilnveidošana, nomnieku un ārējā finansējuma piesaiste, lai 15 gadu laikā piesaistītu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Liepājas Industriālā parka veiksmīga izveidošana un darbību var nodrošināt tikai produktīvi sadarbojoties visām iesaistītām pusēm.