Iespējams, nākamajā tūrisma sezonā Liepājas apmeklētājus gaida vēl viens „eksotisks” piedzīvojums – vēstures piemineklis, ko „rotā” rupji krievu lamuvārdi.

Pēdējā domes sēdē apspriežot budžeta grozījumus, pavīdēja arī neliela summa – Ls 1098 – pašvaldības kasē ieskaitītais valsts līdzfinansējums projektam „Ūdens tūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”.

Šis projekts, ko sākotnēji „kūrēja” Liepājas Reģiona tūrisma un informācijas birojs (LRTIB), bet tagad – domes Vides un veselības daļa, paredzēts tūristu piesaistei.

Kā portālam skaidroja Vides un veselības daļas vecākā speciāliste Dace Liepniece, projekta gaitā paredzēts attīrīt no krūmiem un sadzīves atkritumiem Cietokšņa kanāla krasta daļu no Grīzupes ielas līdz Ziemeļu fortiem, iztīrīt šajā posmā četras caurtekas un labiekārtot divas atpūtas vietas. Šobrīd ir veikts iepirkums par pameža un caurteku tīrīšanu, un darbus veiks SIA "Arsa-1".
Nākamajā tūrisma sezonā šeit plānots jauns laivu maršruts tūristiem, portālu informēja LRTIB.

Kad 14.novembrī, atceroties pirms 94.gadiem notikušās Liepājas aizstāvēšanas kaujas un godinot kritušos varoņus, Nacionālās apvienības "TB"/LNNK Liepājas grupa devās iedegt piemiņas liesmiņas gar Cietokšņa kanālu 19. gadsimta beigās izbūvētajā redānā (Jūras cietokšņa nocietinājums), ieraudzītais viņus nepatīkami pārsteidza – redana dzelzsbetona fasādi "krāšņoja” ar krāsu baloniņu lieliem burtiem uzpūsti visrupjākie lamu vārdi krievu valodā.

Kad portāls interesējās, vai pirms tūrisma sezonas plānots šos uzrakstus notīrīt, kāda satraukta tūrisma jomas speciāliste izsaucās – noteikti ne! Tajā kanāla krastā pat kāju nedrīkst spert, jo tur ir dabas lieguma teritorija.

Ko nu? Acīmredzot redans tūristiem būs jārāda visā savā pašreizējā „godībā”...

Uzziņa
Redans, 19. gadsimta beigās celts Liepājas Jūras cietokšņa nocietinājums tagadējā 14.novembra bulvārī bija nozīmīgs objekts, un kara laikā būtu sargājis frontes līniju starp Ziemeļu un Vidus fortu.
1919.gada 14.novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki, pārvarot latviešu pretošanos, redanu ieņēma un nostiprinājās. Taču ap pulksten 10 Liepājas Kara ostas komandants, virsleitnants Roberts Radziņš ar saviem karavīriem veica niknu pretuzbrukumu. Vācieši atkāpās, pamezdami ieročus un munīciju. Šajā pretuzbrukumā krita vairāki latviešu karavīri, arī virsleitnants Roberts Radziņš (dzimis 1880.gada 30.augustā Līvbērzē). Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

(Avots: Gunārs Silakaktiņš)