Iepriekšējā Liepājas mēra laikā iedibinātā kārtība, kad daži komersanti varēja atļauties pēdējā brīdī paprasīt finansiālu atbalstu un ārpus rindas to arī saņemt, turpinās.

Jūnija komitejās un domes sēdē kārtējo reizi raisījās diskusija par to, vai atsevišķiem pasākumu rīkotājiem bez konkursa, bez nolikuma, reizēm pēdējā brīdī piesakot savu vēlmi kaut ko sarīkot ar pašvaldības finansiālu atbalstu, ir jāpiešķir līdzfinansējums, vai nav. Kategoriski pret šādu praksi iestājās deputāte Ludmila Rjazanova, kura gan arī uzskata, ka nauda būtu jāpiešķir pavisam citu vajadzību apmierināšanai.

Konkrētais sarunas iemesls jūnija sēdēs bija lūgums šā gada budžeta grozījumos paredzēt 10 000 eiro starptautiskas sporta konferences rīkošanai novembrī.  Rjazanovas viedoklis bija, ka "nepieciešams izstrādāt nolikumu ar skaidriem nosacījumiem, lai uzņēmumi varētu piedalīties konkursā un pretendēt uz tiesībām organizēt konferences, kā arī dažādus citus pasākumus" (šo un citus priekšlikumus viņa 1.jūlijā arī rakstiski iesniegusi domes vadībai un deputātiem).

Var piekrist Rjazanovai, ka nav pieņemama steiga, ar kādu deputāti akceptēja tikai 21.maijā iesniegto lūgumu, turklāt no uzņēmuma, kuram pēc viņas sacītā joprojām uzrādās nodokļu parāds 948,91 eiro apmērā.

Savā rakstiskajā iesniegumā domei Rjazanova uzskaitījusi, ka pēdējo divarpus gadu laikā no pašvaldības budžeta līdzfinansējums dažādu konferenču un festivālu organizēšanai bez konkursa, pamatojoties tikai uz vēstulēm, kas izskatītas rekordīsos termiņos – no trīs līdz 31 dienai, piešķirts SIA "AdDiction" (sešām konferencēm, kopsummā 47 336 eiro).

Tāpat īsā laikā, bez konkursa pie līdzfinansējuma līdz 10 000 eiro "Klusuma festivāla" rīkošanai ticis fonds "Šeit un tagad", SIA "Vēl augstāk" – jau pieminētās sporta konferences rīkošanai, K.Skuja – biznesa ideju konkursa/hakatona "WindhackerS" organizēšanai (4000 eiro).

Kā savā iesniegumā norādījusi deputāte, tajā pašā laikā virkne organizāciju un uzņēmumu, lai tiktu pie pašvaldības līdzfinansējuma, piedalās gan kultūras projektu, gan nevalstisko organizāciju, gan mazo un vidējo komercsabiedrību projektu konkursos. Šajos konkursos noteikumi ir zināmi, pretendentus izvērtē žūrijas komisija.

"Nav skaidrs, kāds iemesls ir atbalstīt dažus komersantus ar naudas līdzekļiem no pašvaldības budžeta bez skaidriem nosacījumiem. Pašlaik tas izskatās pēc dažu uzņēmēju vēlmju/mērķu atbalstīšanas, ņemto vērā, ka dažiem ir arī nodokļu parādi," norāda deputāte.

Nav šaubu, ka starp Rjazanovas pieminētajiem ir sevi apliecinājuši un lielu pieredzi uzkrājuši pasākumu rīkotāji, kuriem, iespējams, pat nav konkurentu. Taču demokrātiskā sabiedrībā vieniem nevajadzētu būt vienlīdzīgākiem par citiem, un, ja līdzfinansējums tiktu iegūts konkursa ceļā, ieguvēji būtu gan naudas saņēmēji, gan devēji.

Un acīmredzot atbilde uz jautājumu, vai tā tam ir jābūt?, tomēr ir – nē, tā nav jābūt. Vismaz Pilsētas attīstības komitejas sēdē domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atzina, ka ir atbalstāms priekšlikums par nolikuma izstrādi konkursam par tiesībām organizēt konferences un citus pasākumus un ka šāds nolikums tiks izstrādāts.

Tāpat Vilnītis piekrita Rjazanovas teiktajam, ka pašvaldība nedrīkst slēgt līgumu ar uzņēmumu vai biedrību, kam ir nodokļu parādi, un apgalvoja, ka tas arī netiks darīts, ja uz līguma slēgšanas brīdi parādi būs.