Ar Būvvaldes gādību pašvaldība tikusi pie virknes jēgpilnu plānošanas dokumentu. "Vadonis darbībai" būtu, atliek tikai sakopot politisko gribu un rīkoties. Bet kāpēc tā nenotiek?

Liepājas domei kaut kā ir gadījies pieņemt arī pat ļoti sakarīgus lēmumus. Piemēram, Beberliņu teritorijas attīstības koncepciju, Zirgu salas attīstības piedāvājumu, pilsētas pludmaļu tematisko plānojumu.

Visi trīs dokumenti, kuru rašanos inspirējusi Būvvalde, bet izstrādājuši dažādi autori (Arhitekta G.Vīksnas birojs, SIA "Vincents", SIA "CORE projekts"), neapšaubāmi, ir vērtīgi un interesanti. Citādi jau deputāti tos nebūtu akceptējuši. Zirgu salā un Beberliņos šis tas no arhitektu birojos saplānotā jau sācis īstenoties.

Arī pludmales zonā parādījušies jauni akcenti – pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma SIA "EKO Kurzeme", solot trīs gadu garantiju, piegādājusi un uzstādījusi 15 soliņus un atkritumu urnas pie 10 izejām uz pludmali (to izmaksas ar PVN ir 7591,39 eiro).

"Soliņi izgatavoti no egles masīvkoka brusām, krāsoti sarkanīgā krāsā, metāla atkritumu urnas ir tumši pelēkas" (Komunālās pārvaldes sniegtā informācija).

No vienas puses šāds fakts priecē – ērtības lielākas. No otras – raisa neizpratni, kāpēc tieši tādi soliņi un tieši tādas urnas, ja turpat blakus, gar veloceliņu (Pērkones ielas galā un citur), soli ir pavisam citādāki. Kaut kur gar veloceliņu redzēti arī soli, kas līdzīgi jaunajiem, tikai tie ir citā krāsā. Taču kopumā, pastaigājot pa velo un gājēju ceļiem gar pludmali, paejoties pa pašu pludmali un parku, soliņu un citu labiekārtojuma elementu ir tik daudz, turklāt izvietoti juku jukām – kā tādā lētā krāmu bodē, ka rodas iespaids, ka Liepājā katrs [kantoris] patiešām var darīt, ko grib – kā bija izteicies viens portāla lasītājs.

Portāls jau iepriekš bija rakstīja par haosu ar soliem, atkritumu urnām un laternām pludmales un Jūrmalas parka zonā. Tikai toreiz vēl nebija izstrādāts pludmales un tai pieguļošo zonu tematiskais plānojums, kas ietver arī pludmales dizaina koncepciju un labiekārtojuma elementu dizaina vadlīnijas. Tagad ir. Taču viss notiek tieši tāpat – haotiski.

Jautāts, vai nupat uzstādītie soliņi un urnas atbilst tematiskajam plānojumam, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns portālam sacīja: "Nē tie nav izvietoti atbilstoši un saistībā ar Pludmales tematisko plānojumu, šo soliņu izvietošanas un iepirkuma iniciatīva man ir neskaidra, un tā uztverama kā pagaidu situācija."

Pēc Kalna sacītā, ar Būvvaldi ir saskaņotas vietas, pie kuriem celiņiem izvietot solus un urnas, saskaņots soliņu tips un atkritumu urna, taču nav saskaņota soliņu sarkanā krāsa.

"Man ir neizpratne, kāpēc tie ir sarkani, nevis dzeltenīgi brūngani, kā citviet gar veloceliņu, tāpat ir neizpratne par soliņa vietas labiekārtojuma kvalitāti – ir soliņš un urna, bet labiekārtojuma nav," atzina Kalns.

Savukārt soliņu uzstādīšanas iepirkuma iniciatore – Komunālās pārvalde – nekādas pretrunas nesaskata.

Kā portālam sacīja sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls: "Tematiskais plānojums un tā piedāvājumi vēl netiek īstenoti. Tam nepieciešams vēl plānot līdzekļus, līdzdalību projektos, rīkot iepirkumus... Pašreiz notiekošais nav pretrunā – šīs ir ērtības un funkcijas, kas ietvertas tematiskajā plānojumā, taču apmeklētājiem nodrošinātas šobrīd".

Dīvaini, ka pilsētā, kurā jau divdesmit gadus valda vieni un tie paši politiķi, notiek tā, it kā katru gadu vai pat pusgadu pie varas būtu bijis kāds cits.

Vai tas tāpēc, ka liepājnieku priekšstāvjiem trūkst politiskās gribas īstenot pašu apstiprinātus uzdevumus, sajēgas, kā to darīt, vai varbūt svarīgākas ir kādas citas, tikai viņiem pašiem saprotamas intereses?

Šos jautājumus portāls adresē pilsētas plānotāju galevanajm kuratoram vicemēram Gunāram Ansiņam. Gaidīsim atbildi, turklāt – pēc būtības, nevis formālu atrakstīšanos, kādu nereti praktizē pašvaldības amatpersonas un struktūras.