Ar manu draugu Ivaru Kesenfeldu, dzerot kafiju "Romas dārza" beķerejā, spriedām par tiem liepājniekiem, kuri ikdienā kā Maksima Gorkija Danko upurē sevi citu labā.

Mūsuprāt, liepājnieks Aigars Štāls arī ir pielīdzināms šim tēlam. Aigars ir viens no gaišākajiem liepājniekiem, kurš pilda Liepājas domes Komunālās pārvaldes un Būvvaldes ziņneša (sabiedrisko attiecību speciālista) amatu.

Šis amats brīžiem ir kreņķu pilns, nepateicīgs un prasa diplomātiju.

Jo ne visu, piemēram, par Komunālās pārvaldes zāles pļaušanu, čūsku izķeršanu, bruģakmens sargāšanu no zagļiem, sniega izvešanu ziemā var žurnālistiem un citiem veselā saprāta interesentiem tā vienkārši izstāstīt.

Pat rosīgā žurnāliste Nora Driķe ir to manījusi:

"Man pamazām radusies pārliecība, ka ierēdņi mēdz slēpties aiz Aigara muguras, izvairās no tiešām intervijām, liekot Aigaram būt par vairogu, kas uztver visas negatīvās lasītāju un žurnālistu replikas, kuras domātas kādam citam atbildīgajam."

Zinot Aigara gaišo dabu un cilvēciskumu visā, mums ar Ivaru ir pamatotas bažas par iespējamām Liepājas domē ieņemamā amata blaknēm, piemēram, emocionālo izdegšanu.

Pēc mūsu domām, domes vadībai, lai vismaz daļēji kompensētu Aigara Štāla emocionāli toksisko ikdienas darbu (runāt, kā vajag), vajadzētu piešķirt viņam papildu atvaļinājuma dienas un darba samaksu ne mazāku kā, piemēram, Komunālās pārvaldes priekšniekam Jānim Neimanim (ar visām piemaksām). Tas, mūsuprāt, būtu tikai taisnīgi.

P.S. Apsveicam Aigaru Štālu ar Trīszvaigžņu ordeņa saņemšanu!!!