Jau mazliet vairāk nekā gadu divas mācību iestādes Liepājā ir apvienotas vienā – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Kas notiek ar Emila Melngaiļa vārdu?

2016.gada 1.martā Kultūras Ministrija pieņēma lēmumu reorganizēt divas Liepājas izglītības iestādes – Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu – tās apvienojot vienā profesionālās izglītības kompetences centrā ar nosaukumu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kurš savu pirmo mācību gadu sāka 2016.gada 1.septembrī.

Portāla lasītāji ir pamanījuši, ka šobrīd oficiālajā saziņā lieto tikai nosaukumu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. Kā apstiprināja PIKC LMMDV biroja vadītāja Jolanta Jēriņa, tieši tā arī ir – oficiālajā dokumentācijā parādās tikai profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola". Emila Melngaiļa Mūzikas skola ir viena no struktūrvienībām, un plašāk tomēr lieto Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas nosaukumu.

Nav gluži tā, ka Melngaiļa vārds netiek izmantots dokumentos. Pagājušā gada 13.decembrī valdība atbalstīja grozījumus MK noteikumos, lai Kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) struktūrvienības varētu saglabāt vēsturisko nosaukumu, un tāpēc savus vēsturiskos nosaukumus uz izglītības dokumentiem varēs lietot PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas mūzikas struktūrvienības Emiļa Melngaiļa Mūzikas skola un Dizaina un mākslas skola. Toreiz Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Inga Bika skaidroja, ka Latvijas kultūrizglītības sistēma ir unikāla ar to, ka gandrīz visām Kultūras ministrijas (KM) padotības izglītības iestādēm ir piešķirts nozīmīgu latviešu kultūras darbinieku vārds, un tās pastāv kā kultūrizglītības zīmola nesējas. Vairāku skolu nosaukumi ir plaši atpazīstami ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citviet, tāpēc, notiekot administratīvām izmaiņām, ir būtiski saglabāt skolu vārdu un atpazīstamību.

Ne visi uzskata, ka ar struktūrvienības nosaukumu pietiek, ja skola kopumā tiek saukta citā vārdā. Kā izsakās kāds lasītājs: "Tieši Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai pieder absolventi, kas Liepājas vārdu spodrinājuši ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu pilsētas un valsts robežām. Negribētos, ka piepildās sens teiciens un zināmā mērā arī patiesība: "Ja tauta neatzīst savu pagātni, tai nav nākotnes". Un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola taču neradās tukšā vietā! Tā tika izveidota uz divu, ar senām tradīcijām apvītu, skolu bāzes un sekmīgi turpina attīstīties. Skola Emila Melngaiļa vārdā ir saukta no 1954. gada, tātad jau 63 gadus. Mūzikas vidusskola, kas pastāvēja kā atsevišķa skola līdz 2016.gadam, tikko atzīmēja savu 95.jubileju. Tas ir apliecinājums ļoti ilgām tradīcijām. Liepājas mūzikas vidusskola tautā visā Latvijā allaž tikusi saukta par Melngaiļskolu, un tas bija zīmols."

Jautājām, ko par šādu pavērsienu – ka Melngaiļa vārds ir palicis struktūrvienības apzīmēšanai – domā skolas absolventi, un viedokļi ir dažādi. Kāda no absolventēm, kas skolā mācījās tad, kad tā vēl nesa koledžas nosaukumu, saka: "Manuprāt, šobrīd Mūzikas vidusskola (kad es mācījos – Emila Melngaiļa mūzikas koledža) ir zaudējusi identitāti tieši nosaukuma maiņas dēļ! Tajā laikā, kad tur mācījos, bija mācības bija piecu kursu garumā (jau tad ar praksi skolā, kas manuprāt bija milzīgs pluss, jo pēc tam, studējot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, prakse daudziem bija jaunums). Tieši nosaukums "melgailieši" bija mūsu firmas zīme un kvalitātes rādītājs!" Viņa salīdzina Liepājas vidusskolu reorganizāciju ar situāciju Rīgā, kad tika apvienotas Rīgas Doma kora skola ar Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, un uzskata, ka tas neko daudz nav devis – mūzika un tēlotājmāksla vai dizains ir atšķirīgas mākslas formas un šādā veidā tās var zaudēt savu īpašo identitāti, un to, kas padara audzēkņus un absolventus īpašus un piederīgus savai mācību iestādei.

Tomēr ir arī citāds viedoklis. Pirms dažiem gadiem Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu absolvējusi liepājniece uzskata: "Man šķiet, ka šīs pārmaiņas ir tikai normālas, atbilstošas gadsimtam un restrukturizācijas idejai kā tādai. Protams, ar laiku Melngaiļskolas identitāte aizmirsīsies un vietā jaunajiem skolēniem un absolventiem nāks cita piederības sajūta, taču, manuprāt, tas ir tikai normāli". Kā viņa norāda, šī nav pirmā reize, kad zināmā mērā mainās mūzikas skolas vārdiskā identitāte, līdz ar to katrs nosaukums ir tikai noteikta lappuse laikā, un arī mūsdienas pieprasa pārmaiņas. Turklāt skolu apvienošana var būt arī iespēja "ziedēt" jauniem, spilgtiem notikumiem un personībām Liepājas mūzikas un mākslas vidē.

Šis, tāpat kā daudzi jautājumi, kas skar tēla pārmaiņas, izraisa dažādas pārdomas, tomēr droši var teikt vienu – ir svarīgi nepazaudēt savu identitāti pavisam, lai kā to arī nesauktu. Jācer vien, ka reorganizācija un nosaukuma maiņa neliks kristies kvalitātei, bet tiešām dos iespēju attīstībai.