SIA "Lielais Dzintars" organizētā Mākslas foruma laikmetīgās mākslas izstādes darbs "Tikšanās" Zivju ielā 2a ir populārs. Taču arī cieš no apbrīnotāju uzmanības.

Zivju ielā 2a, vietā, kur reiz bija iebūvēta ēka, skatāms viens no SIA "Lielais Dzintars" organizētā Mākslas foruma laikmetīgās mākslas izstādes darbiem – Indriķa Ģelža "Tikšanās". Darbs bijis eksponēts vairākkārt, bet sākotnēji – mākslinieka 2012.gada personālizstādē ar tādu pašu nosaukumu. Tas izveidots no divām "Lada 2101" automašīnām, kuras pārdalītas divās vienādās daļās un pēc tam abu mašīnu aizmugurējās daļas savienotas, radot vienu kopēju objektu. Kā savulaik rakstījuši mākslas kritiķi, tajā "koordinācijas sajūtas zudums pasniegts kā plašākas nozīmes metafora par koordinācijas trūkumu sociālā vai garīgā izpratnē".

Tiesa, šim darbam nav nekāda sakara ar "Lielā Dzintara" reklamēto "multimediālismu", to arī "interaktīvi" nepapildina "mākslinieka veidoti trīs video darbi". Savulaik Ģelža sarīkotajā izstādē ar nosaukumu "Tikšanās" bija gan šobrīd Liepājā skatāmais darbs (izstādes centrālais objekts), gan citi darbi, tostarp video.

Taču runa šoreiz nav par to, kā savā mākslas forumā eksponētos darbus reklamējis "Lielais Dzintars", bet par to, kā ar vienu no šiem darbiem apietas liepājnieki un, iespējams, arī pilsētas viesi. Un varbūt – kā to uzrauga foruma rīkotāji.

Objekts ir iecienīts. Bieži tam garāmejot, pastāvīgi redzu cilvēkus, kas to aplūko, fotografējas pie tā.

Taču savādi redzēt, ka mākslas darba podests, uz kura tas novietots, ir nomīdīts un netīrs. Vēl savādāk redzēt, ka objekta iekšpusē – abu savienoto automašīnas daļu salonā – sēž bērnu bariņš vai pusaudži. Kādā reizē puikas skaidro, ka viņiem to esot atļāvis veikala sargs, un ar roku rāda "Kurzemes" virzienā. Tad jau zinu, ka mākslas darbu nav paredzēts šādi izmantot, tāpēc puikām varu paskaidrot, ka jāskatās vien ar acīm.

Viens no laikmetīgās mākslas izstādes darba grupas pārstāvjiem – Andris Vītoliņš – apliecināja: tas, ka cilvēki sēdīsies šajā objektā iekšā, gan nav bijis iecerēts, taču Vītoliņš nav arī pārāk satraukts par šādu mākslas darba cienītāju uzvedību.

"Diži nodarīt neko šāda veidā tam nevar, un, ja kāda detaļa arī tiek sabojāta, kādā šrotē var to apmainīt pret citu."

Pēc Vītoliņa sacītā, arī citur, kur objekts bijis izstādīts, gadījusies līdzīga problēma, ko apliecinot salonā atrastie igauņu alus pudeļu korķi.

"Tikšanās" autors Indriķis Ģelzis gan nebija tik mierīgs, uzzinot, kas notiek ar viņa mākslas darbu Liepājā.

"Tas priecē, ka cilvēki interesējas un fotografējas, bet tas, ka patvaļīgi atver durvis un sēžas iekšā gan nav labi. Darbs taču atrodas uz podesta, cilvēkiem vajadzētu saprast, ka tā nevar darīt."

Ģelzis arī bažījās, kas varētu notikt, ja iekšā sēdētāji kaut kādā veidā smago mākslas darbu nogāztu no podesta.

Trešdienas, 18.augusta, vakarā, kad par to runājām, Ģelzis vairākkārt bija zvanījis foruma rīkotājiem, taču tā arī dienas garumā nebija varējis sazvanīt atbildīgo personu.

Tā kā objekts savā vietā atradīsies vēl ilgi – līdz septembra beigām – to tomēr vajadzētu sakārtot un nodrošināties pret pārāk ziņkārīgiem tā apbrīnotājiem (varētu teit arī – pret huligānismu), lai nebojātu mākslas darbu un, kas zina, nenodarītu pāri paši sev. Tāpat lūgums liepājniekiem – esiet saudzīgi pret citu cilvēku darbu!

Arī plāksnīte ar darba nosaukumu mēdz būt daļēji norauta.