Liepājnieks Uldis Budriķis irliepaja.lv atsūtījis atklātu vēstuli Liepājas domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam, kurā kritizē vicemēra izteikumus par "bezkrīzes situāciju pilsētā".

"Mēs neredzam, ka pilsētā būtu iestājusies panika un krīze," vicemērs saka laikraksta "Kurzemes Vārds" 24.janvāra numurā publicētajā rakstā".

Uldis Budriķis oponē šim viedoklim. Viņš norāda, ka Liepājas domes interneta vietnē publiskotajā informācijā redzams, ka pēc "Liepājas metalurga" bankrota 2014. gadā bezdarbs pilsētā palielinājās par 3,4 procentiem – bez darba bija vairāk nekā 1100 cilvēku, kas kopumā paaugstināja bezdarba līmeni Liepājā līdz 13 procentiem. Tajā pašā gadā iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par 1500 cilvēkiem – 2500 cilvēku bija spiesti meklēt citu ienākumu gūšanas veidu pirmajā gadā pēc Metalurga bankrota.  

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, protams, samazinājās arī bezdarbnieku skaits. Taču tik un tā tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā – 10,7% jeb 3426 liepājnieku. Gan aizbraucēji, gan bezdarbnieki pārsvarā ir cilvēki darbspējas vecumā.

De jure iedzīvotāju skaits Liepājā ir 69776, bet de facto šis skaitlis ir krasi mazāks, ņemot vērā faktu, ka ļoti liela daļa ir no savām bijušajām dzīves vietām neizdeklerējušies liepājnieki, kuri strādā Rīgā vai citviet.

"Tā ir realitāte, ar kuru jebkurš liepājnieks savā tuvāko lokā saskaras," raksta vēstules autors, secinot: "Atšķirībā no G. Ansiņa, U. Seska kungiem un citiem Rožu dižmājas darboņiem visnotaļ lielākā daļa no vismaz 8500+ cilvēkiem jūt vai ir izjutuši pilsētā darba vietu trūkumu un līdz ar to savu ienākumu – tātad eksistences krīzi".

Budriķis arī norāda, ka lielākos Liepājas pilsētas ieņēmumus rada iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko veido Liepājā dzīvojošo un strādājošo, kā arī "Rīgas liepājnieku" iemaksas un Pašvaldību izlīdzināšanas fonda (PIF) dotācijas.

"Vēršu uzmanību, ka PIF darbojas kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa izlīdzinātājs starp pašvaldībām. Liepāja no šī fonda šim gadam saņēma 9,5 miljonus eiro, kuri veido 1/4 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka, kaut arī liepājnieku paliek arvien mazāk, uztraukumam nav pamata – citas pašvaldības "sametīs" problēmas risinājumam.

Domes vadības bezkrīzes nostāja iedzīvotāju skaita samazinājuma un nodokļu ieņēmumu jautājumos ir spļāviens sejā katram aizbraucējam un katram liepājniekam – iedzīvotāji izbrauc, bezdarba līmenis drausmīgs, pilsēta ar katru dienu paliek tukšāka, taču dome parazitē no citām pašvaldībām, un viņai krīzes nav. Arī motivācijas, ko mainīt vai par to atklāti runāt, nav tā paša iemesla dēļ.

Šķiet, ka domnieki dzīvo fondā un ilūzijās vai citā pilsētā."

Vēstules autors aicina G. Ansiņu un U. Sesku "publiski atvainoties visiem liepājniekiem, īpaši krīzes skartajiem".