Liepājas dome ziņo: "LOC manēža top pilna sparā", irliepaja.lv raksta "Aizņemsies 3,3 milj. eiro, lai turpinātu manēžas būvi", liepajniekiem.lv slavē vērienīgas manēžas būvniecību. Kur tad sāls?

Sāls ir tāda, ka visi Liepājas iedzīvotāji bauda sakārtotu vidi, pilsētai grimstot un grimstot kredītos, par kuriem reti kurš runā. Brīvi pieejama tabula domes mājaslapā dod priekšstatu par to, ka pilsētai ir 39 ilgtermiņa kredīti, kas ieguldīti pilsētas infrastruktūras sakārtošanā par kopējo summu mazliet virs 48 miljoniem eiro. Tūlīt taps "jubilejas", četrdesmitais kredīts, un saistības pārsitīs griestus virs 50 miljoniem eiro.

Atbilstoši publicētajai informācijai, katru gadu līdz 2030.gadam pilsētas budžetā nepieciešams atvēlēt līdz 4,5 miljoniem eiro aizdevumu atmaksai, un pa ceļam mēs paņemsim vēl pāris kredītu, lai to nenosegtu. Piemēram, par Brīvības ielas rekonstrukciju maksāsim līdz 2030.gadam, bet ir loģisks jautājums, – vai Brīvības ielai nebūs nepieciešams remonts vai jauna rekonstrukcija līdz 2030.gadam? Un visjautrākais laiks sāksies gadā, kad par "Lielo dzintaru" būs nepieciešams ik gadu atgriezt virs 2 miljoniem eiro. Pašlaik mēs maksājam tikai 200 tūkstošus, jo neesam atgriezuši Valsts kasei iepriekšējos parādus.

Pilsētas kreditēšana ir daudz vienkāršāka nekā privātpersonu vai juridisko personu kreditēšana, jo, izpildot noteiktus nosacījumus, ir iespējams paņemt lētu un pieejamu Valsts kases finansējumu, un nav nepieciešamas komercbankas.

Tā ir visā pasaulē izplatīta prakse, un arī Latvijā vairākas pilsētas izmanto šo iespēju savu projektu finansēšanas nodrošināšanai un dzīves līmeņa celšanai. Galvenais ir izprast, kā aizņemto naudu izmanto. Viena situācija ja tas notiek saimnieciskās darbības veicināšanai un attīstībai, lai nākotnē pilsēta iekasētu vairāk nodokļu, spētu kredītus atgriezt un vairot iedzīvotāju labklājību, otrs, ja to izmanto, lai tieši tagad dabūt kārumiņu – "Lielo dzintaru" vai ģimnāzijas ēkas renovāciju. Vārds "uzņēmējdarbība" starp 39 paņemto kredītu projektu nosaukumiem parādās divas reizes, bet 37 kredīti paņemti citiem mērķiem – kārumiem.

Ventspilī ir 3,8 miljoni eiro aizņēmumu, citās Latvijas pilsētas ir viena vai otra situācija, bet tas nepiespiež ņemt vairāk un vairāk aizņēmumu nesaimnieciskiem projektiem. Dzīves kvalitātes celšana ir nepieciešama, bet, ņemot vērā, ka mūsu tautieši brauc prom un viņu vietā jaunu liepājnieku nav, neapšaubāmi izdarīta nepareiza izvēle – uzdzīvot var tikai par nopelnītiem līdzekļiem, nevis aizņemtiem. To saprot un zina katrs iedzīvotājs, kam bijušas grūtības ar parādu atgriešanu, un pilsētas maks ne ar ko neatšķiras no citu fizisku vai juridisku personu kabatas.

Latvijas vēsturē nav gadījumu vai precedentu, kad bankrotētu pilsēta, bet ir daudz bankrotējušu valsts uzņēmumu, un ir jāsaprot, ka, krītoties iedzīvotāju skaitam un viņu vietā nemeklējot jaunus iedzīvotājus vai ienākumu veidus, tas obligāti notiks arī ar pilsētu, kura sabūvē gaismas pilis. Infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami nodokļi, kuri nāk no iedzīvotājiem, bet nākotnes budžeta pildīšanas perspektīvas ir ļoti miglainas. Ar bankrotējušu pilsētu notiek tieši tas pat kas ar citiem – mantu izpārdod (skolas, bērnudārzus, koncertzāles un manēžas), kāds zvērināts tiesu izpildītājs kļūst par miljonāru, bet pilsēta sāk visu no jauna. Pasaulē tas nav nekāds brīnums, un vairākas pilsētas nesamērīgas aizņemšanās vai neloģiskas pārvaldes dēļ jau ir gājuši cauri šai procedūrai.

Ir neierobežots daudzums veidu, kā panākt labklājību un sakārtotu dzīvi, pasaule ir pilna ar stāstiem par pilsētām, kas pacēlušās no nekurienes un kļuvušas par savas valsts pērlēm, tas jādara arī mums. Pirmais solis, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, lai būtu sakārtota infrastruktūra un pilns pilsētas budžets, ir attīstīta biznesa vide, kurā vēlas nākt vietējie un ārzemju investori ar uzņēmumiem un ražotnēm, kas veidos augstu pievienoto vērtību produktiem un labi apmaksātas darbavietas, – tad liepājnieki būs apmierināti ar dzīvi, laimīgi un to skaits pieaugs, bet pilsēta attīstīsies un augs. Ar koncertzālēm vai manēžām nav iespējams panākt biznesa attīstību vai iedzīvotāju skaita pieaugumu.