Portāls publicē Kultūras pārvaldes bijušās projektu vadītājas un šobrīd neatkarīgas kultūras darbinieces Kristas Kalnarājas ierosinājumu kultūras dzīves attīstībai Liepājā.

Līdz brīdim, kad cilvēks tiek nepatiesi apmelots, var arī klusu ciešot, cerēt, ka viss pats no sevis atrisināsies. Šobrīd, kad saņemu arvien vairāk telefona zvanu par to, kas notiek Liepājas Kultūras pārvaldē un kāpēc portāls tik daudz raksta par šajā iestādē notiekošo, uzskatu, ka ir mans liepājnieces patriotiskais pienākums paskaidrot, ko es šajā iestādē darīju kopš 2008.gada un kāpēc tur vairs nestrādāju.

Liepājā pazīstu ļoti daudz cilvēku un ceru iepazīt vēl vairāk, jo vēlos šeit dzīvot un realizēt savas radošās ieceres, piedāvājot liepājniekiem dažādas kultūras aktivitātes un popularizējot Liepāju ārpus pilsētas robežām. Liepāja ir mana patriotisma iedvesmotāja, tāpēc jau "TV Dzintare" laikos rakstīju projektus un piesaistīju līdzekļus raidījumu veidošanai par kultūras cilvēkiem un objektiem. Tad, strādājot SIA "Vecliepāja" rakstīju projektus, lai piesaistītu finansējumu seno, skaisto ēku elementu restaurēšanai un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai. Par to esmu saņēmusi arī Kultūras mantojuma gada balvu, ko katru gadu piešķir Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Liepājas Kultūras pārvaldē sāku strādāt 2008.gadā tieši dēļ pieredzes kultūras projektu sagatavošanā  un administratīvās pieredzes dēļ. Nekad neesmu bijusi nevienā partijā un arī nebūšu. Man ir ļoti principiāls raksturs, kas var arī nepatikt, bet veicot atbildīgus pienākumus, tas palīdz.

Kad sāku strādāt pārvaldē, tā organizēja vienu lielu projektu konkursu, sadalot 90 tūkstošus latu gadā lielām kultūras aktivitātēm, un četrus mazus kultūras konkursus, ceturksnī sadalot 10 tūkstošus latu. Dižķibeles laikā tika saglabāts tikai viens konkurss, sadalot 15 tūkstošus latu, kas protams radīja lielu saspīlējumu kultūras nozarē. Šobrīd dižķibele ir pārvarēta un tāpēc man prieks, ka esmu varējusi pārliecināt atbildīgās personas, ka jāorganizē vismaz divi konkursi.

Šobrīd varu teikt, ka mana principialitāte projektu pieteikumu saņemšanā ir attaisnojusies, jo zinu, ka ir organizācijas, kas apvainojušas, ka netiek pieņemti projekti, kas iesniegti pēc noteiktā laika. Zinu, ka aizvainojums ir par to, ka projekti netiek atbalstīti, bet vienmēr jāatceras, ka tas tāpēc saucas konkurss, kurā ir jāsacenšas par labāko ideju, labāk uzrakstīto pieteikumu, par pareizi aprēķinātām finansēm, galu galā tā ir arī žūrijas subjektivitāte, tāpēc žūrijas tiek regulāri mainītas.

Paralēli administratīvajam darbam arī es pati gatavoju projektu pieteikumus, galvenokārt Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai piesaistītu finansējumu dažādiem pasākumiem, pieredzes apmaiņas aktivitātēm, papildus tiešajiem pārvaldes pienākumiem esmu organizējusi gan seminārus, gan piesaistījusi finansējumu skaistās grāmatas "Bertshy" izdošanai, kā arī visus šos gadus organizēju Kurzemes Kultūras programmas konkursu. Kopā Kultūras pārvaldei esmu piesaistījusi vairāk nekā 200 tūkstošus latu.

Šobrīd pārvaldē vairs nestrādāju, jo manas idejas un vēlmes ir balstītas attīstībā. Man ir maģistra grāds sabiedrības vadībā, pirms tam esmu ieguvusi profesionālu augstāko izglītību iestādes un uzņēmuma vadībā un man ir savs redzējums, kā vajadzētu notikt procesiem kultūrā, tieši tāpēc es izvēlējos aiziet no Kultūras pārvaldes, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību, kā arī liktu lietā savas prasmes, palīdzot citām organizācijām, kas nodrošina Liepājas Kultūras ikdienu. Mani vada cēls mērķis – būt noderīgai un palīdzēt Liepājas Kultūras dzīves attīstībai. Tieši tāpēc es arī nekautrējos vienmēr paust savas domas un ierosinājumus, teikt viedokli par lietām, kas būtu jāmaina.  Zinu, ka tas daudziem nav ērti, tā pat kā man var nepatikt citu domas, bet galvenais ir process, kas vērsts uz attīstību. Tāpēc mans ierosinājums arī visiem citiem ir nebūt destruktīviem, bet gan izteikt savas idejas, darīt pašiem, iesaistīties un piedalīties. Tikai tad kaut kas var mainīties. To es Liepājai novēlu!