Šodien nejauši lasu 10. janvāra "Kurzemes Vārdā”: "Drošs paliek drošs, uzsveru vēlreiz: Silva Golde neko nosodošu par Ivaru Kesenfeldu nav teikusi”.

Izrādās, mani par darvas karoti domes medus podā uzskata "Kurzemes Vārda” korespondente Sarmīte Pelcmane, nevis deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, kā ne tikai es, bet arī pati Silva Golde bija sapratusi, izlasot Pelcmanes 5.janvārī publicēto rakstu "Gan sasniegumi, gan klupieni”.

Izrādās, korespondente tikai manipulējusi ar deputātes vārdu, liekot viņai mutē vārdus, ko Goldes kundze nemaz nav runājusi!

Izrādās, Silva Golde preses konferencē teikusi, ka "pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā labi darbojies viss deputātu sastāvs, spējot vienoties par lielām lietām”, bet Pelcmanes izpildījumā šai teikuma daļai aiz komata piekabināts teksts: "tomēr vairāku domnieku apšaubāmās darbības nav nākušas par labu Liepājas domes prestižam”, kura autore ir pati Pelcmane! Tāpat kā visam tālāk sekojošajam savārstījumam zem apakšvirsraksta "Darvas karote medus mucā”.

Varbūt tā ir žurnālistikas augstākā pilotāža, pamanīties sajaukt vienā teikumā paša sacerēto ar amatpersonas sacīto, taču es to sauktu vienkārši par meliem un manipulēšanu gan ar laikraksta lasītāju, gan pilsētas domnieci.

Tāpēc no sirds atvainojos savai kolēģei Silvai Goldei – ne tikai tādēļ, ka "Kurzemes Vārda” dezinformācijas dēļ apvainoju par to, ko viņa nemaz nav teikusi, bet arī, ka atļāvos tā domāt!

Vienā lietā Pelcmanes kundzei un "Kurzemes Vārdam” gan varu piekrist: runa tik tiešām nav par krekliem, bet – par sirdsapziņām...

 

Lai lasītājs varētu iepazīties ar pilnu pārpratumus izraisījušā raksta tekstu, pievienojam 5.janvāra "Kurzemes Vārda" 5.lapas fragmentu: