Ar Ivaru dzerot Užavas kvasu "Romas dārza" kafejnīcā, pārrunājām "Covid-19" potēšanās likstas Latvijā un tajā skaitā mūsu pilsētā.

Viens no spilgtākajiem mūsu iespaidiem saistībā ar nepotēšanās sludinātājiem ir nesen Zivju ielā satiktais mūsu ilggadējais paziņa Roberts, kurš mums skaidroja, kāpēc cilvēki tiek potēti divas reizes. Izrādās, ka šļirces adata esot tik smalka, ka jāpotē divreiz. Pirmajā reizē tiek iepotēts čips, bet otrajā – baterija (modernākām vakcīnām gan baterija un čips ietilpstot vienā potes adatā) … Tā šī vakcinēšana cilvēkus padarot izsekojamus un daļēji vadāmus. Noklausījušies šo stāstu, nesapratām, smieties vai raudāt, Kariņa vārdiem runājot – draugi, nav labi.

Mēs ar Ivaru esam pārliecināti, ka Gunāra Ansiņa vadītajai domei ir izstrādāta sava stratēģija, kā panākt liepājnieku aktīvāku potēšanos (kā to nevajadzētu darīt, pašvaldība var mācīties no valstsvīriem Pavļuta kunga un Kariņa kunga).

Gunāram, mūsuprāt, nevajadzētu kolekcionēt tukšus amatus, piemēram, iesaistīties deģenerējošās Pašvaldību savienības institūcijās, bet labāk laiku veltīt cīņai pret tumsonību mūsu pilsētā.

Mēs ar Ivaru gribētu ieteikt Gunāram atcerēties Liepājas domes labvēļus – garīgos Tēvus, kuri kristīgi iesvaidīja Gunāru domes pirmajā sēdē. Mūsuprāt, mēram vajadzētu sapulcināt Liepājas garīgo konfesiju līderus un apspriesties, kā uzrunāt draudžu locekļus neatturēties no vakcinēšanās. It īpaši tāpēc, ka daudzās draudzēs pārsvarā ir vecāki cilvēki.