Papildināts. Pēc publikācijas "Lasītājs: Vai Liepājas ezeram lemts aizaugt?" esam saņēmuši vēl viena lasītāja – Ainara Alžāna vēstuli par šo pašu tematu.

Ja uz iepriekšējā lasītāja, kurš sevi bija nosaucis par Gediminu, jautājumiem biedrības "Liepājas ezeri" pārstāvis Ēvalds Urtāns atteicās atbildēt, jo vēstuli uzskatīja par anonīmu (atbildi lasītājam sagatavoja domes Vides nodaļa), tad šajā gadījumā vēstules autors savu vārdu un uzvārdu nav slēpis, un uz šo vēstuli esam saņēmuši arī "Liepājas ezeru" izpilddirektora Ēvalda Urtāna sagatavotu atbildi.

"Liepājas ezera problēma mūsu pilsētai ir ļoti aktuāla. Par cik, lai atbildētu uz svarīgiem jautājumiem iepriekšējā jautājumu uzdevēja anonimitāte bija milzīgs šķērslis, tāpēc – mani sauc Ainars Alžāns, esmu liepājnieks, uzņēmējs, kooperatīva "Dzintars 1" valdes loceklis. Ceru, ka tas ir pietiekami neanonīmi. Vēlos uzdot iepriekšējos un sekojošos jautājumus par Liepājas ezeru. Vai tiešām dažas mazpazīstamas zāļu sugas un tā īsti neredzētas putnu sugas var kalpot par iemeslu praktiskai Liepājas ezera iznīcināšanai?

Pieļauju domu, ka sabojāts ezers pēc tam nebūs vajadzīgs ne šīm zālēm, ne putniem. Vērā ņemams arī joks: ja pilsēta atradīs kādu retu kaķu sugu, vai tad liepājniekiem būs jāpamet pilsēta?

Un tagad par praktiskām lietām. Kuģošanas navigācijas zīmes ir saliktas tiešām pavirši, svarīga zīme pie "trubas", kas ir bīstama motorlaivu braucējiem, šobrīd neeksistē. Kuģošanas navigācijas zīmes pie kanāla un pie upes [Bārtas] iztekas atrodas zālājā, kuru laivu braucēji sauc par "paklāju". Tātad par ezera aizaugšanas problēmu nerunāt būtu nepieklājīgi, un, protams, būtu interesanti uzzināt statistiku par murdos noķertajām zivīm, kura jākontrolē zivju inspekcijai, un kura ir jāuzrāda. Kā tas tiek pārbaudīts un vai tas tiek uzrādīts?

Ar cieņu,
Ainara Alžāns

P.S. Personīgi mani aizvainoja atbilžu kvalitāte uz normāliem jautājumiem."

Biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns, atbildot uz Alžāna kunga vēstuli, raksta tā:

"No 1. augusta katru gadu atļauts pļaut meldrus un niedres (kopš 1977.gada ezerā atrodas putnu liegums, kuru neatcels).

Šonedēļ tikko pēc nodomiem-plāna  traktors tiks pārvietots uz Liepāju pļaušanas darbiem, tikko beigsies ciklons (tas beigsies trešdienas vakarā), ar bāzēšanos kooperatīvā "Dzintars-1".

Šobrīd niedru pļaušanas traktors atrodas ezera dienvidu piekrastē, un tiek darīts viss iespējamais ar vienu vienību 10 gadu griezumā, ja nebūtu tā, ka  aizaugums būtu sasniedzis ūdensvada  līniju  un neviens makšķernieks nevarētu pat atrast Bārtas ieteku ezerā – jo pat  Ainars zina to tikpat labi kā citi.

Tā ir darbība, ar kuru pēc MK Noteikumiem veicama ezera  attīrīšana no ūdensaugiem.

Liepājas ezers pēc Zemes pārvaldības likuma Grozījumiem šobrīd ir VARAM valdījumā, globālas darbības jāsaskaņo, vēl vairāk apgrūtinot visu.

Plānos (pašvaldības) ir vēl viena jaudīgāka niedru traktora iegāde uz 2017.gadu.

Zīmes atrodas ezerā tur, kur jābūt – ziemeļu daļā izlocītā  S veidā, dienvidu daļā taisnā līnijā, liktas pēc koordinātēm. Skatīt laivu ceļa karti dabas aizsardzības plānā.

Par kontroli, to veic VVD [Valsts vides dienesta] pilnvarotas personas (29213995) un RVP (6351262) [Reģionālā vides pārvalde] inspektori pēc sava kontroles grafika, par kuru izveidi  viņi ir atbildīgi, lai mazāk noplūstu informācija.

Par rezultātiem arī varat tur zvanīt, ja ir neskaidrības.

Ar cieņu,
Ēvalds"

Sazinoties ar Liepājas Reģionālo vides pārvaldi (LRVP), portāls noskaidroja, ka netiek veikta atsevišķa uzskaite par norisēm Liepājas ezerā. Kā portālam skaidroja LRVP Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs, pārvaldes pārraudzībā ir visi iekšējie ūdeņi Liepājas, Saldus un Kuldīgas reģionos. Tie, kuriem izsniegtas atļaujas murdu izmantošanai (to dara pašvaldības) katru mēnesi atskaitās pārvaldei, kura, savukārt, atskaites pārsūta VVD struktūrā esošajam zinātniskajam institūtam "BIOR", kas datus apkopo."

Papildināts. Kā portālu informēja BIOR pārstāvis Jānis Birzaks, BIOR apkopotā statistika par laikposmu no 2010. līdz 2014.gadam skatāma šeit.

Kā redzams no tabulas, 2014.gadā Liepājas ezerā ar Grobiņas pagastā izsniegtām licencēm nozvejotas 0,249 t dažādu zivju, ar Liepājas domē izsniegtām – 2,635 t, bet ar Nīcas pagastā izsniegtajām – 16,849 t.

2015.gadā pēc Birzaka sacītā, kopēja nozveja Liepājas ezerā bijusi 12,252 t.