Pērn maijā, pēc tam kad "LNA" lauza līgumu ar SIA "Ekovalis Latvija" par vairāku māju renovāciju, daudzdzīvokļu ēkas Dārza ielā 3 fasādes siltināšanai tika izraudzīts jauns būvnieks – SIA "Odeta AG", kas piedāvāja darbus paveikt par 99 394,83 eiro. Darbi ir pabeigti, un rezultāts redzams pa gabalu. Pat pa ļoti lielu gabalu, jo izvēlētie krāstoņi, īpaši balkoniem, un to salikums burtiski "kož acīs".

Portāls irliepaja.lv pirms pusotras nedēļas uzdeva vairākus jautājumus Būvvaldes amatpersonām:

"Vai daudzdzīvokļu mājas Liepājā drīkst krāsot, kā vien ienāk prātā,

pat, ja krāsas šiem platuma grādiem nav pieņemamas, un pat, ja māja atrodas aizsargājama pieminekļa robežās vai tā aizsargjoslā? Kura(s) būvvaldes amatpersona(s) saskaņoja fasāžu krāsojumu?" Jautājām arī arhitektes Lauras Kozlovskas viedokli par Dārza 3 fasādes krāsojumu, jo viņa izstrādājusi renovācijas būvprojektus gan virknei Liepājas vēsturiskās apbūves namu, gan jaunbūvēm. Atbildes no Būvvaldes vēl neesam saņēmuši, taču iestādes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls otrdien apliecināja, ka atbildes "ir sagatavošanā".

Kartē, kur parādītas Liepājas vēsturiskā centra un šī centra aizsargjoslas robežas redzams, ka nams Dārza ielā 3 atrodas valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – Liepājas vēsturiskā centra – aizsargjoslā jeb aizsardzības zonā. Tātad tieši līdzās vēsturiskajam centram. Diez vai būtu pieņemami, ka šāda izaicinoša fasāde parādās pat kaut kur Ezerkresta, Laumas vai Dienvidrietumu mikrorajonā, kur ir tikai padomju laika daudzstāvu apbūve, bet, kā šāds "oranžais brīnums" iespējams līdzās Bāriņu ielas, Baznīcas ielas, Dārza ielas utt. vēsturiskajai apbūvei, nav saprotams. Tam piekrīt arī Laura Kozlovska.

Arhitekte Laura Kozlovska: "Man ļoti nepatīk neko publiski kritizēt. Jo arhitekta profesijā pati to izjūtu kā smagu nastu, ka neizbēgami visiem nevar izdabāt, un, ka var nākties mūžu sadzīvot ar reāli, fiziski paliekošiem un nelabojami neveiksmīgiem risinājumiem.

Šo konkrēto fasādi redzu, kā kliedzienu. Kaut kas par un ap avārijās brigādi.

Krāsu toņi atgādina ātrās palīdzības auto marķējumus. Spēcīga simbolika. Vai cilvēks, kas tam ir autors,  apzināti ar noteiktu nolūku vai pašizpausmes dēļ izvēlējies šādu risinājumu, grūti spriest.

Manuprāt, šai ēkai būtu vizuāli jāpilda uz Bāriņu ielas esošās vēsturiskās apbūves fona funkcija. Fona, kas, paskatoties uz kopējo bildi, paliek īpaši nemanāms, toties nodrošina, ka mākslinieciski un kultūrvēsturiski vērtīgākā apbūve izceļas. Turklāt, ja no pretējās mājas logiem visā to augstumā paveras skats uz šo koši oranžo balkonu apdari, un tā caurām dienām, tas ir uzbāzīgi.

Teorētiski cilvēks ir spējīgs adaptēties pie daudz kā. Man zināms, ka nelabvēlīga vide cilvēku var ietekmēt destruktīvi, bet var dot papildu motivāciju kādai cita veida reakcijai. Šādi risinājumi atgādina stāstu par bērnu grupu Ķīnā, kur pēc kopīga kino apmeklējuma un multiplikācijas filmas skatīšanās, lielākā daļa bērnu bija apreibuši un vēma. Izrādījās, ka pārlieki košo krāsu un to kustības dēļ. Psihei pārāk grūti apstrādājami (tēma par vides ietekmi uz cilvēka psihi gan ir dziļa un plaša, par to ir lērums lekciju, grāmatu, pētījumu).

Man personīgi, šis citu arhitektu izvēlētais risinājums ir spēcīgs atgādinājums par atbildības sajūtu, iedziļināšanos, par mērķiem un vērtībām kopumā, par to, cik ļoti un diendienā mēs ietekmējam apkārt esošo cilvēku  dzīves.

Novēlu mums visiem būt saprātīgiem, apveltītiem ar patiesu smalkjūtību, spēju iedziļināties un pildīt savus darba pienākumus pēc iespējas atbildīgi."

Tēmas turpinājumu lasiet ŠEIT.