Prieks par Liepājas gludajām ielām un ietvēm, kuru skaits vairojas, taču dažas pēc rekonstrukcijas līdzinās  akmens tuksnesim. Vai tā tam ir jābūt?

Var minēt, kādēļ pēc ielu un ielu apgaismojuma rekonstrukcijas zālienu joslas, kas ierasti nodalījušas ietvi no ielas, pēkšņi pārtapušas bruģētā „kraujā“ starp ietvi un brauktuvi. Vairs ne zāles stiebriņa, ne lapiņas. Sētniekam un zaļās zonas kopšanas iepirkumu uzvarētājam labāk.

Bet, vai tāda būtu cilvēkam  – gājejām, velobraucējam, šajā ielā dzīvojošam – draudzīga vide?

Vai bruģakmeņi, kuri paši par sevi ir glīti un acij tīkami, uzsūc putekļus un auto izplūdes gāzes, kā to dara koku zaļās lapotnes un zālieni?

Ielās (Peldu, Rīgas, Zirņu u.c.), kur pēc būvnieku nežēlīgās darbošanās ar ekskavatora kausu ap saknēm tomēr vēl saglabājušies zaļojoši koki, vai arī tur, kur ielas viena mala pieguļ kādam parkam vai skvēram (Brīvības iela), zāliena joslas trūkums nav tik krasi jūtams, taču ir daudzi ielu posmi un pat ielas visā to garumā (Ukstiņa iela), kur koki laika gaitā veiksmīgi iznīdēt un kas tagad izskatās pēc īsta akmens tuksneša.

Pēc varenajām rudens lietusgāzēm dažviet gan sajūta ir kā Venēcijā – mūri un ūdens (trūkst vienīgi tiltiņu).

Bet mēs taču dzīvojam Liepājā.