Ja ieskatās Latvijas zaļā punkta sarūpētajā kartē, kur Latvijā atrodami tekstila šķirošanas konteineri, redzams, ka ne Liepājā, ne arī kur citur Kurzemē tādu nav. Tuvākais – Tukuma pusē. Nav arī Latgalē. Taču pussimts šādu konteineru Latvijā atrast var jau tagad, lai gan Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana tikai no 2025. gada. Acīmredzot vēlme šķirot daudziem ir, tāpēc loģisks ir portāla irliepaja.lv vairāku lasītāju jautājums – kāpēc gaidīt tik ilgi? Kāpēc arī Liepājā nevarētu sākt šķirot tekstilu jau tagad? Jo vairāk tāpēc, ka vides aizsardzības organizācijas ir norādījušas, ka auduma un izejmateriālu ražošana prasa milzīgus fosilos resursus, atstājot ļoti lielu ietekmi uz vidi.


To, ka cilvēki ir gatavi sākt šķirot, apliecina arī AS "Latvijas Zaļais punkts": "Cilvēki ir gatavi šķirot, esam saņēmuši ieinteresētus zvanus arī no reģioniem. Vajag tikai vairāk konteinerus visā Latvijā, lai izpildītu ES uzdevumus. Pēc mūsu aprēķiniem Latvijā, lai gadā savāktu vismaz 25% no tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz 800 savākšanas punktus jeb vienu uz katriem 1500 iedzīvotājiem" (jauns.lv).

Tāpēc portāls irliepaja.lv jautāja pašvaldības amatpersonām: Kāpēc Liepājā nav pieejams neviens tekstila šķirošanas konteiners? Ko pašvaldība dara, lai palīdzētu liepājniekiem radīt mazāk atkritumu un tos šķirot?

Atbildi sniedza Liepājas domes Vides nodaļa vadītāja Dace Liepniece:

“Liepājas iedzīvotāji sašķiro un nodod pārstrādei aptuveni 25% no saviem sadzīves atkritumiem, kas ir būtiski vairāk nekā daudzās citās pašvaldībās, kur tiek sašķiroti vidēji 10 līdz 15% sadzīves atkritumu, liecina "Vides pakalpojumu grupas" aprēķini.

Pēc aptuvenām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aplēsēm, tekstila atkritumu ir aptuveni 4 – 6 % no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Tekstila atkritumu obligāta šķirošana un dalīta vākšana jānodrošina no 2025. gada 1. janvāra. Atzīstot, ka

iniciatīva ir atzīstama, tomēr paskaidrojam, ka šobrīd nav lietderīgi izvietot tekstila atkritumu dalītas vākšanas konteinerus pilsētā,

ievērojot Rīgā un Pierīgā veiktā pilotprojekta rezultātus, kur secināts, ka aptuveni 40% no sašķirotā tekstila izstrādājumiem šobrīd nav ekonomiski pamatotu pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas iespēju, turklāt uzstādot šādus konteinerus, palielinās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas (konteineru iegāde, apģērba pāršķirošanas vietas izveide, papildu uzglabāšana, cilvēkresursu izmaksas u.c.), taču noglabājamo atkritumu apjoms būtiski nesamazinās.

Pašvaldība regulāri seko atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvām, tai skaitā tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas jomā, un izvērtē konkrētu atkritumu plūsmu dalītās vākšanas ekonomiski pamatotu (būtiski nepalielinot atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem) iespēju nodrošināšanu.

Ņemot vērā, ka lielu daļu apģērbu un apavu var izmantot atkārtoti, aicinām ikvienu sev nederīgo, bet vēl labā kvalitātē esošu apģērbu, apavus u.c. tekstilizstrādājumus katram pašam nodot labdarības iestādēm atkārtotai lietošanai.”