Portāls saņēmis liepājnieces Mirdzas Mucenieces vēstuli par Karostā, Invalīdu ielā esošo piemiņas vietu, kur kopā ar daudziem citiem atdusas arī viņas nacistu okupantu nošautais brālis Alfrēds Siksna.

M. Muceniece vērš uzmanību uz to, ka piemiņas vieta netiek kopta, uz to nav informatīvu norāžu, ka tai piekļūt ir apgrūtinoši. Portāls 23. augustā, staļinisma un nacisma upuru atceres dienā apmeklēja šo vietu un pārliecinājās, ka gandrīz visi vēstulē minētie fakti atbilst patiesībai. Lai gan pievedceļš līdz upuru atdusas vietai ir izpļauts, informatīvās norādes nav, tāpat kā nav ne vēsts no kādreiz tiešām domē apsolītās tūrisma autobusu stāvvietas.

Publicējam Mirdzas Mucenieces vēstuli.
Es, Mirdza Muceniece, dzīvoju Liepājā, griežos pie Jums un lūdzu izskaidrot un palīdzēt un atrisināt nožēlojamo situāciju ar II pasaules karā nošauto latviešu un vācu upuru piemiņas vietu. Tā atrodas Karostā, Invalīdu ielā, pretī tagad "slavenajam" Liepājas tūrisma objektam Cietumam.
Esmu viena no turpat nošautā Alfrēda Siksnas māsām. Manu brālīti Alfrēdu Siksnu, dzimušu 1925. gadā, nošāva vācieši 1944. gada 2.septembrī par to, ka viņš atteicās doties uz fronti, jo tur viņš būtu spiests šaut un nogalināt cilvēkus. Vairākas reizes viņam bija izdevies izvairīties no vācu žandarmu patruļām, taču 1944. gada augusta beigās viņu uz tilta notvēra un ieslodzīja kara ostas hauptvahtā. Vācieši viņu nošāva un apraka turpat aiz kāpas, kur tagad novietots piemiņas krusts. Daudzus gadus par viņa un citu upuru piemiņu ņirgājās krievu okupanti, kas zābakiem mīdīja upuru kapus un bija tur iekārtojuši futbola laukumu. Kad Invalīdu ielā sākās tūristu aktivitātes, domāju, ka nu arī mirušo piemiņai būs ierādīta pienācīga vieta. Paldies par uzstādīto piemiņas krustu un ierīkoto piebraucamo ceļu! Bet tagad viss uzkalns pie ielas ir aizlaists, aizaudzis ar krūmiem un mežonīgu zāli. Laukumā pie ielas, kur būtu piemērota vieta tūrisma autobusiem, rēgojas pussagruvušas betona plātnes. Nav neviena uzraksta ar rakstīto par to, kas šajā vietā šausmīgs ir noticis pirms gandrīz 70 gadiem. Vai man, 85 gadus vecam cilvēkam, nokļūtu pie sava brāļa pēdējās atdusas vietas, būtu čerrāpus jākuļas pa kuitiem vietā, kur pie taisnīgas un patriotiskas latviešu valdīšanas vajadzētu būt gan izpļautam un uzturētam ceļam, gan norādei par šo piemiņas vietu?
Avīzē dažus gadus atpakaļ izlasīju, ka Dome nolēmusi brīvajā zemes gabalā pretī Cietumam iekārtot tūristu autobusu stāvlaukumu ar atkritumu urnām un iebraucamo ceļu. Vēl līdz šim laikam no solītā nav ne vēsts, tūristu autobusi stāv, traucējot garāmgājējus un apmeklētājiem gružus izmest nav kur. Uzskatu, ka blakus esošo garāžu īpašniekus arī neviens nekontrolē, jo man šķiet, viņi patvaļīgi palielinājuši savu teritoriju un to iežogojuši, traucējot piekļūt piemiņas vietai. Arī mana apmeklējuma laikā tur skanēja skaļa, krieviska muzīka.
Griežos pie jums, lai arī Jūs palīdzētu gan man, gan Liepājas iedzīvotājiem cilvēcīgi atrisināt šo nu jau gadiem ilgstošo nejēdzību. Vēstuli par šo lietu esmu uzrakstījusi arī Liepājas domei.
Ar cieņu – Mirdza Muceniece