Liepājnieka Staņislava Babina, pašnodarbinātā, biedrības "RadiVidiPats" projektu un neformālās izglītības apmācību vadītāja, mājsaimniecību veido, kā pats saka, divi pieaugušie, divi bērni un suns.
Babini apmetušies četru dzīvokļu mājā vienā no skaistākajiem pilsētas rajoniem – līdzās Jūrmalas parkam. Portāls irliepaja.lv lūdza Staņislavu pastāstīt par Babinu ģimenes atkritumu apsaimniekošanas paradumiem.
Plastmasa, stikls, bioloģiskie atkritumi
"Mums atkritumu šķirošana ir tikpat ierasta ikdienas sastāvdaļa kā zobu tīrīšana," saka Babins, piebilstot, ka ir arī cilvēki, kuri to nedara, tāpat kā nešķiro atkritumus.
Babiniem ir vienošanās ar kaimiņiem par atkritumu šķirošanu, un ar atkritumu operatoru "Vides pakalpojumu grupa" noslēgtajā līgumā ir iekļauti trīs šķirošanas konteineri – sadzīves atkritumiem, plastmasai un stiklam. Viens no kaimiņiem reizēm izīrējot dzīvokli, un ir gadījies, ka īrnieks, lai arī piekritis šķirot, tomēr kļūdas vai nevīžības dēļ iemet, piemēram, čipsu paku plastmasai paredzētajā konteinerā. Tāpēc Staņislavs mēdz paskatīties, vai konteineros viss kārtībā.
"Tiek ražots pārāk daudz iepakojumu veidu, un, ja cilvēks neaizdomājas, neiedziļinās, tad samet visu šķirojamo atkritumu konteinerā."
Babini uzskata, ka šo problēmu vajadzētu risināt valsts līmenī, kā dažviet pasaulē jau tas notiek (Staņislavs nosauc Ugandu, Singapūru), teiksim, aizliedzot plastmasas maisiņus vai nosakot, ka drīkst ražot tikai piecu veidu plastmasas iepakojumus, bet "pārējos 280 veidus aizliegt". Viņi arī uzskata, ka pilsētā vajadzētu vairāk vietu, kur pareizi kompostēt bioloģiskos atkritumus.
"Pirms gadiem trim paši ierīkojām komposta vietu bioloģiskajiem atkritumiem, un kontrolētājiem iebildumu nebija. Taču pārtraucām to, jo uzradās žurkas, savukārt tās medīt nāca lapsas."
Tā kā mājā bija mazi bērni, lai būtu droši laist tos pagalmā, ģimene nolēmusi vest bioloģiskus atkritumus uz "EKO Kurzeme" šķirošanas laukumu Ezermalas ielā. Sliktā laikā ar savu mašīnu, bet, ja laiks labs, Staņislavs izmanto velosipēda piekabi.
Vienā pagalma kaktā visi kaimiņi krāj metāllūžņus, un, kad ir iekrājusies lielāka kaudze, nodod pārstrādei.
Arī Kalifornijas sliekas palīdz
Babibi zina, ka līdz 2025. gadam arī Latvijā būs vairāk iespēju šķirot, bet viņi labprāt to darītu jau ātrāk.
""RadiVidiPats" ofisā mums stāv kaste ar Kalifornijas sliekām, kur izmetam dažādus pārtikas atkritumus – kafijas biezumus, kartupeļu mizas un tamlīdzīgi (izņemot citrusaugļus, ko sliekas neēd). Sliekas to visu pārstrādā humusā, kas ir ļoti vērtīgs mēslojums, turklāt pat nav nekādas nepatīkamas smakas".
Šo humusu izmantošot "RadiVidiPats" jaunajā, kopienas dārza projektā. Tuvākajā nākotnē Staņislavs ieplānojis šādu "slieku kasti" ieviest arī mājās – ietaupīšoties resursi, kas tiek tērēti bioloģisko atkritumu vešanai uz "EKO Kurzeme" laukumu.
"Zero pauna", "Andele Mandele"
Savā ikdienā Babini ne tikai šķiro, bet arī cenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu. Tāpēc viņi reizi nedēļā dodas iepirkties uz Peldu ielā atvērto "Zero pauna" veikalu, kur iepērk gan pārtikas produktus, gan mazgājamos līdzekļus bez iepakojuma.
"Kvalitāte laba, un tie pat ir nedaudz lētāki nekā fasētie produkti, tikai jāsaņemas," saka Staņislavs.
Morāli novecojušas lietas vai, piemēram, vēl gluži jaunas bērnu drēbītes, jo no tām ātri izaug, Babini nogādā mantu apmaiņas punktos – tāds sestdienās ir gan biedrībai "RadiVidiPats", ir arī zināmā "Andele Mandele", ar kuru sadarbojas veikals "Otrā elpa", kur arī var nodot pašam vairs nevajadzīgās lietas. Mantu apmaiņas un dāvināšanas grupa ir arī sociālajā tīklā "Facebook". Dažkārt, braucot uz Rīgu, Staņislavs kaut ko aizved arī uz turieni.
Uzreiz ārā netiek mestas arī salauztas vai sabojājušās mantas – vispirms mēģinām salabot, saka Staņislavs.
Nešķiro – maksā dārgāk
Staņislavam ir arī atkritumu šķirošanas pieredze no laika, kuru viņš aizvadījis brīvprātīgajā darbā Itālijā. Tur darbojies organizācijā, kas palīdzējusi legālajiem imigrantiem, tostarp arī šķirot atkritumus. Sākumā gan Staņislavs pats bijis mācāms – reiz stikla konteinerā iemetis nepareizas krāsas pudeli un dabūjis kārtīgu rājienu. Pēc tam vilcis cimdus un meklējis pudeli rokā.
"Biedrības direktors nebija vides aktīvists, taču viņš prata rēķināt – par vienu nepareizā konteinerā iemestu pudeli pirmo reizi sods bija 90 eiro un maksa par nesašķirotiem atkritumiem 300 – 400 eiro. Savukārt par sašķirotiem atkritumiem maksa bija ļoti zema. Manuprāt, tas ir godīgi – negribi šķirot, okay, maksā, lai kāds cits sašķiro."
Šķirojuši skārdenes, plastmasas pudeles, stikla pudeles – deviņos dažādos konteineros, pat katras krāsas pudelēm bijis savs konteiners.
Staņislavs uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu augstāku samaksu par nešķirotiem atkritumiem. Viņaprāt, maksa par atkritumiem Liepājā nav maza, bet arī ne tik augsta, lai mudinātu rūpīgi šķirot.
"Mums, četriem dzīvokļiem, atkritumus izved divreiz mēnesī. Ja ir sašķiroti, maksājam 16 eiro, ja ne – ap 50. Ja būtu 120, šķirotu rūpīgāk."
Staņislavs saprot, ka, paaugstinot maksu, būs problēmas ar nelegālajām izgāztuvēm, taču viņa piedāvājums – ieguldīt iekasēto maksu kontrolē. Arī viņš pats seko līdzi, piemēram, Liepājas ezera piekrastes tīrībai, jo regulāri brauc ar divriteni.
"Ielādēju telefonu aplikāciju "Vides SOS", nofočēju, piemēram, izmestos būvgružus, un sūtu Valsts vides dienestam. Braucot nākamreiz, jau redzu, ka satīrīts."
Tā kā cilvēku tagad dabā daudz, SOS ziņu iznākot sūtīt katru otro nedēļu.
15
21