Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde trešdien, 12.aprīlī, bija aicinājusi žurnālistus uz preses brīfingu pie Karostas kanāla rievsienas, lai iepazīstinātu ar projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas – Liepājas ostas Karostas kanāla – sanācijas darbi" norisi.

Kanāla attīrīšanas darbi uzsākti pirms nedēļas, un šis ir jau otrais mēģinājums padarīt PSRS laikos piesārņoto kanāla ūdeni tīrāku. SEZ pārvalde pirmo reizi ķērās klāt kanāla attīrīšanai jau 2015.gadā, toreiz tas bija kā pilotprojekts, kas ļāva saprast, kā vislabāk un efektīvāk veikt piesārņojuma izņemšanu, žurnālistiem pastāstīja projekta vadītājs, SEZ pārvaldes Tirgus izpētes un analītikas daļas vadītājs Ivo Koliņš.

No kanāla izceltais tā sauktais "tehnogēnais piesārņojums". Foto: irliepaja.lv.

Arī šajā reizē kanāls, kura kopējā platība ir 72 ha, netiks attīrīts par visiem simts procentiem, skaidroja Koliņš, taču vēsturiskais piesārņojums, no kura vairāk nekā 99% radīti PSRS laikā, tiks ievērojami samazināts. Savukārt, kā norādīja SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, tas ievērojami samazinās arī risku, ka piesārņojums no Karostas kanāla varētu nokļūt jūrā, radot draudus videi.

Ar ekskavatoru un zemessūcēju
Kanāla attīrīšanas darbus veic SIA "Eko osta", kā apakšuzņēmēju piesaistot Igaunijas kompāniju, kurai ir arī sava tehnika – zemessūcējs. Savukārt bagars jeb zemes racējs tiek nomāts no somu uzņēmuma. Piesārņojuma izņemšana notiek divējādi – izmantojot ekskavatora kausu un zemessūcēju, kurš ieradīsies aprīļa otrajā pusē. Plānākā slāņa noņemšanai piemērotāks ir zemessūcējs, savukārt dziļākajās nogāzēs tiek izmantota rakšanas metode.

Šobrīd darbi norisinās Tosmares atzarā un Karostas kanāla 6.sektorā, kur ir mazāka kuģu kustība un kurš vairāk piesārņots ar tehnogēnajiem atkritumiem, kuru dēļ zemessūcēju lietot nevar. Savukārt no Karostas tilta līdz kanāla centrālajai daļai un arī centrālajā daļā vairāk tiks izmantota izsūkšanas metode, pastāstīja Kristaps Kaupužs, SIA "Eko osta" izpilddirektora vietnieks un projekta sanācijas darbu vadītājs.

Ar rievsienu nodalītā kanāla daļa, kurā tiek uzkrāts izceltais piesārņojums. Foto: irliepaja.lv.

SIA "Eko osta" sanācijas darbos bija iesaistīta arī 2015.gadā, un toreiz no kanāla izcelti arī dažādi sprādzienbīstami priekšmeti, pastāstīja Kaupužs. Tāpēc nevar izslēgt, ka arī šoreiz var gadīties līdzīgi atradumi.

"Risks pastāv," atzina darbu vadītājs.

Taču, kā norādīja Kaupužs, lai cik bīstami un sarežģīti būtu rakšanas darbi, grūtākais posms ir piesārņojuma pārkraušana aiz savulaik uzbūvētās rievsienas, kur tas tiek uzkrāts, lai kaut kad nākotnē, iespējams, utilizētu.

Darbu veicējiem ir vēl viens pienākums – pastāvīgi jābūt gataviem, ka rakšanas rezultātā iespējams uzvandīt bīstamu piesārņojumu, kas var apdraudēt Baltijas jūru, un ir jāspēj ātri reaģēt, lai to norobežotu. Tāpēc krastā gatavībā stāv bonas jeb absorbenti, bet ūdenī – mazāks peldlīdzeklis, ar kuru tās nogādāt piesārņojuma vietā.

Puse kanāla būs iztīrīta
Darbus, saskaņā ar apstiprināto programmu, jāpabeidz līdz šā gada 30. novembrim, bet, pēc Kaupuža teiktā, tas varētu notikt jau līdz oktobra beigām.

Līguma ietvaros plānots izsmelt ap 163 tūkst. m3 piesārņoto nogulu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2015.gadā, kad tika izsmelti 50 tūkst.m3 grunts, pastāstīja Koliņš. Toreiz attīrīšanas darbi noritēja nepilnu 10 ha platībā, šajā reizē – 36 ha. Kā uzsvēra Koliņš, iepriekš darbi bija vairāk koncentrēti, bet šoreiz uzdevums ir sarežģītāks, jo runa ir par piesārņojuma slāni, kas izkliedēts 36 ha platībā un kura biezums ir no 20 cm līdz metram.

Visi darbi tiek saskaņoti ar ostas kapteiņdienestu, lai netraucētu kuģu satiksmi.

Karostas kanālam – pašam savu regulējumu
Paralēli kanāla sanācijas darbiem, sadarbībā ar Norvēģijas ūdens institūta zinātniekiem un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tiek strādāts pie regulējuma tieši Karostas kanālam.

Projekta vadītājs Ivo Koliņš sarunā ar žurnālistiem. Foto: irliepaja.lv.

"Mēs ar Karostas kanālu esam absolūtā izņēmuma pozīcijā visās Baltijas valstīs, tāpēc viens no mūsu mērķiem ir radīt regulējumu, kas mums ļautu nodarboties ar Karostas kanāla sanāciju un fiksēt kaut kādus piesārņojuma līmeņus, pēc kuriem šī sanācija vairs nebūtu nepieciešama," pastāstīja projekta vadītājs Ivo Koliņš. Pēc viņa sacītā, Norvēģijā un Ziemeļvalstīs vispār ūdens piesārņojuma regulējums notiek "caur risku novērtēšanu un analīzi un ir daudz elastīgāks, mūsu gadījumā ir tikai balts vai melns". SEZ pārvalde to gribētu mainīt.

Projekta kopējās izmaksas, pēc projekta vadītāja sacītā, ir nepilni 5,2 miljoni eiro, un lielāko daļu – 4, 35 miljonus eiro – no šīs summas sedz Norvēģijas finanšu instruments programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.