Liepājas pludmalē šodien, 15. septembrī, tiks nolaists Zilais karogs un darbu pārtrauks pludmales glābšanas dienests. Šonedēļ sāksies pludmales inventāra pakāpeniska novākšana, līdz ar to šīs vasaras pludmales sezona būs noslēgusies, informē sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Šajā vasarā Liepājā pārsvarā valdīja silts un saulains laiks, ūdens temperatūra jūrā bija piemērota peldēm, atpūtnieku un sporta aktivitāšu cienītāju skaits bija pietiekami liels un pludmales glābējiem darba netrūka.

Šī bija trešā vasara, kopš Pludmales glābšanas dienests savas funkcijas veica Komunālās pārvaldes vadībā. No 15. maija līdz 15. septembrim glābšanas dienestā strādāja astoņi glābēji, maiņā pa četri. Abās Zilā karoga pludmalēs (Centra un Dienvidrietumu pludmalē) dežūras notika ik dienu – no pulksten 10 līdz 22.

Peldvietu novērošana notika, izmantojot videokameras un veicot patrulēšanu no krasta un jūrā, t.i., ejot kājām, braucot ar kvadraciklu vai automašīnu vai no laivas/ūdens motocikla.

Liepājas pludmalē šovasar varēja sastapt daudz viesu no Lietuvas un arī Igaunijas, taču sakarā ar COVID–19 pandēmijas ierobežojumiem atpūtnieki no citām ārvalstīm bija krietni mazāk nekā iepriekšējās vasarā. Retāk bija dzirdama poļu, vācu, angļu, varbūt arī krievu valoda.

Peldvietās pirms sezonas sākuma tika izvietoti divi lielizmēra stendi ar informāciju par pludmales zonējumu, par drošību uz ūdens, glābēju karogu signālu nozīmi, par kārtību, kas jāievēro apmeklētājiem, Veselības inspekcijas dati par ūdens tīrību un cita informācija.

Abu peldvietu robežas ūdenī bija apzīmētas ar lielāka izmēra un koši sarkanām, kopskaitā, 36 bojām. Bojas atradās tādā attālumā no krasta, kas nerada papildu riskus peldētāju drošībai.

Lai atpūtnieki labāk spētu saprast, kur atrodas drošas peldēšanas zonas un kādu sektoru pieskata glābšanas dienests, liedagā otro vasaru tika izvietoti piloni ar norādi: “Peldēt starp karogiem!”, kas apzīmē abu Zilā karoga peldvietu robežas jeb zonas, kurā strādā glābēji. Piloni liedagā netika izvietoti, ja peldēties laika apstākļu dēļ bija aizliegts – tad pie abu peldvietu novērošanas torņiem un liedagā tika pacelts sarkanais karogs.

Centrālās glābšanas stacijas tornī elektroniskais tablo nodrošināja operatīvu meteoroloģisko informāciju, informāciju par peldēšanās apstākļiem/drošību, tālruņa numuru, kā sazināties ar glābējiem un citu informāciju.

Uz pārģērbšanās kabīnēm liedagā bija lasāmi brīdinājumi/atgādinājumi par viltus dzintaru un drošības uz ūdens pamatnoteikumi.

Šovasar tāpat kā iepriekšējā sezonā joprojām bija vērojama bīstama tendence atpūtnieku uzvedībā – tuvinieku bezatbildību attiecībā uz saviem bērniem vai mazbērniem.

Daudz bērnu un pusaudžu jūrā devās peldēties vieni, bez vecāku uzraudzības – apkopotā notikumu statistika liecina, ka tādu gadījumu bijuši 77.

Nereti pusaudži vai jaunieši peldēja aiz bojām. Taču arī pieaugušie bieži vien nerēķinājās ar bīstamību – kopumā fiksēti 114 gadījumi, kad dažāda gadagājuma pludmales apmeklētāji peldēja aiz bojām vai jūrā devās, kad pacelts sarkanais karogs, jo ir spēcīgs vējš, lieli viļņi, stipras sānu straumes.

Biežāk nekā 2019. gada vasarā pludmales apmeklētāji peldējās reibumā.

Ļoti bieži glābšanas dienestam no pludmales bija jāizraida suņu īpašnieki, kas, pretēji pilsētas noteikumiem un pludmales zonējumam, ar saviem četrkājainiem draugiem bija ienākuši teritorijā, kur dzīvniekus ievest nav atļauts. Šādu gadījumu skaits šovasar sasniedza 136. Salīdzinājumam, 2019. gadā aizrādījumi tika izteikti 113, bet 2018. gadā – 61 suņu saimniekam.

Glābēji daudz darīja, lai skolēnus un jauniešus informētu un izglītotu par drošību uz ūdens. Ekskursijās uz glābšanas staciju no pirmsskolas izglītības iestādēm un vasaras nometnēm ieradās aptuveni 120 skolēnu un jauniešu, un 12 skolotāji. Jaunā paaudze tika iepazīstināta ar glābēju inventāru un aprīkojumu, glābēju karogu un informācijas zīmju nozīmi, tikšanās laika rādīti paraugdemonstrējumi pirmās palīdzības sniegšanā un cilvēku glābšanā.
Notika arī nodarbības un mācības pašiem glābējiem, kad tika atkārtotas un pilnveidotas prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai sniegtu palīdzību uz ūdens un krastā.
 
Kā uzsver glābēju instruktors Ritvars Šenvalds, šovasar veiksmīgi noritējusi sadarbība ar Pašvaldības policiju, kas regulāri veica pludmales apsekošanu un iesaistījās cilvēku meklēšanā un palīdzības sniegšanā. Ar pašvaldības policijas patruļu palīdzību izdevās samazināt suņu ievešanas gadījumu skaitu un citus sabiedriskās kārtības pārkāpumus.

Par kārtību un tīrību Jūrmalas parkā, kāpu zonā un abās peldvietās rūpējās Komunālās pārvaldes Teritoriju uzturēšanas un labiekārtošanas daļa un iepirkumu rezultātā piesaistītie uzņēmēji: SIA "Eko Kurzeme" (pludmales inventāra un ikdienas uzkopšana), SIA "Vides pakalpojumu grupa" (atkritumu konteineru izvietošana un iztukšošana), SIA "Tranzīts L" un citi komersanti (pludmales smilšu sijāšanu un jūras zāļu savākšana).