Liepājas pašvaldībā nav nevienas struktūrvienības, kas būtu lietas kursā par to, vai liepu pilsēta kļūst zaļāka, vai tieši otrādi – koku paliek mazāk.

Aizvadītā gada laikā Liepājā īstenoti vai sākti daudzi ielu rekonstrukciju projekti, kuros gan nocirsts simtiem koku, gan iestādīts. Arī domes Vides un veselības daļa regulāri izsniedz atļaujas koku nozāģēšanai. Tomēr, kā portāls noskaidroja, domē nav struktūrvienības, kas apkopotu visus šos datus. Tāpēc nav neviena, kas varētu apgalvot, ka Liepāja kļūst zaļāka.

Ar domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas speciālistu palīdzību ieguvām šādus datus.

Apstādījumu uzraudzības komisija laika posmā no 1.janvāra līdz 7.novembrim izsniegusi 186 koku ciršanas atļaujas, kopumā atļaujot likvidēt 746 kokus. Par koku iestādīšanu komisijai informācijas nav, tā nezina arī, vai ņemti vērā vairākos objektos izteiktie ieteikumi veikt jaunus koku stādījumus.

Pašvaldības rīcībā vēl ir informācija par diviem lielākajiem projektiem, kuri tika realizēti Liepājā: Zirņu – Ganību ielas rekonstrukcijas projektā bija paredzēts izcirst 843 kokus un iestādīt 1053 kokus un krūmus.

Savukārt Brīvības ielas rekonstrukcijas projektā, posmā no Jaunās pasaules līdz „Liepājas metalurga” dzelzceļa pārbrauktuvei, tika nocirsti 728 koki un to vietā tika iestādīti 1046 koki.

Brīvības ielā iestādītas: sarkanā kļava (Acer rubra) – 397gab., melnalkšņi (Alnus glutimosa) – 543 gab., sudrabvītoli (Salix alba) – 95 gab. (70 no tiem iestādīti Dūņu ielā).

Posmā no jaunā ostas pievadceļa līdz pilsētas robežai ar pieslēgumu autoceļam A9 Rīga – Liepāja, Brīvības ielas  rekonstrukcijas laikā nozāģēti 5 koki un to vietā iestādīti 11.

Pašvaldībai nav apkopojuma par to, cik un kādi koki dažādu citu projektu ietvaros ir nozāģēti vai tiks nozāģēti, un cik ir vai tiks iestādīti.

"Tā kā projektiem ir vairāki simti tāmju, kurām būtu „jāiziet cauri”, mums nav pieejami tādi resursi, lai to izdarītu. Piemēram, Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija un ielu rekonstrukcijas projekts vien sastāv no vairāk nekā 400 tāmēm, neskaitot papildu darbus," atzīst dome.

Portālam sagatavotajā atbildē arī teikts: "Jāņem vērā, ka, veidojot apkopojumu par koku daudzuma izmaiņām pilsētā, nebūs objektīvi, ja viens gads tiktu izrauts no konteksta un analizēts, cik koki ir nozāģēti, cik iestādīti, jo tādi projekti kā Zirņu–Ganību ielas rekonstrukcija, Tramvaja līnijas pagarināšana, Ielu apgaismojuma rekonstrukcija ilgst vairāk par gadu – iepriekšējā gadā ir iesācies, šogad noslēdzies, vai arī šogad iesācies un nākamajā gadā tikai tiks pabeigts. Līdz ar to, ja projekti ilgst vairākus gadus, arī koku ciršana un iestādīšana viena projekta ietvaros var notikt divu gadu periodā – rudenī nocirsti, nākamā gada pavasarī – iestādīti."

Pašvaldība piedāvā portālam "iziet cauri" iepriekš pieminētajām tāmēm un tikties ar attiecīgā projekta vadītāju, tādā veidā savācot un apkopojot informāciju par plānoto koku nozāģēšanu un iestādīšanu.

Apsvērsim šo piedāvājumu, tikai gribētos saprast, kā pašvaldība spēj plānot pilsētas attīstību, tajā skaitā zaļo stādījumu, ja tai nav priekšstata par esošo situāciju un nav politikas, kādai šai situācijai vajadzētu būt pēc pieciem, desmit utt.gadiem.

To, cik haotiski un neprofesionāli daudzkas šajā ziņā Liepājā notiek, pierāda kaut vai piemērs ar Uliha ielas liepām.