Šis "liepājiņas" stāsts ir par vienu no Liepājas vienīgajiem. Par vienīgo kinoteātri "Kino Balle". Tas publikai durvis vēra pirms desmit gadiem.

KINOTEĀTRIS BALLE, Rožu laukums 5/6, ARHITEKTS AGRIS PADĒLIS–LĪNS, 2002.
FOTO: MĀRTIŅŠ SĪLIS
TEKSTS: GUNDEGA TAURIŅA–SKABULE, REKLĀMAS ATELJĒ īpašniece

"Balle" man asociējas ar filmu skatīšanos jaunā kvalitātē. Pavisam citādi nekā kinoteātros "Liepāja", "Sarkanā bāka", "Dzintars" un "Daile", kurus bieži apmeklēju bērnībā.

Kinoteātris iekārtots Liepājas Latviešu biedrības nama ēkā ar ieeju no sānu puses – tas ir pats pilsētas centrs. Nams ir tipisks pagājušā gadsimta 30. gadu arhitektūras pārstāvis – lakonisks, celts konstruktīvisma un funkcionālisma garā, kas jau sākotnēji bija paredzēts dažādiem kultūras procesiem. Tāpēc kino ir tikai likumsakarīgs. Diemžēl mūsdienās nezinātājs var arī nepamanīt, ka lielās ēkas sānu daļā ir kinoteātris, tā pelēcīgā un nu jau arī novecojušā noformējuma dēļ. Nojumei pie ieejas noteikti vajadzētu pievilcīgāku dizainu. Domāju, jāpievērš uzmanība arī attēliem, kas izvietoti logu nišās, tos varētu nomainīt pret fotogrāfijām no melnbaltā kino laikiem vai 30. gadu filmām, akcentam atstājot jau esošo oranžo krāsu. Tās sasauktos ar nama arhitektūru un vienlaikus informētu par ēkas daļas funkciju.

Interjers atstāj mājīgu iespaidu, tas ir daudz efektīgāks par ēkas ārpuses labiekārtojumu. Sākuma mazās ejas ar filmu attēliem pie sienām it kā ievelk gaidāmajā piedzīvojumā. Patīk griestu un sienu noformējumā izmantotās afišas – it kā sen zināms un bieži izmantots paņēmiens, bet tieši laikā un vietā. Kafejnīcas telpai krāsainie ornamenti ar atsauci uz popārtu ir ļoti piemēroti, jo tur jāiegādājas obligātais popkorns un kola. Mēbeles izvēlētas tādas, kas nerosina uz ilgu iekārtošanos, jo galvenā sēdēšana ir vienā no divām kinoteātra zālēm, kur skatītājus sagaida mīksti un ērti krēsli, kuros paredzēta vieta pat glāzei! Tā man likās ļoti laba doma. Bērnībā, kaut kad 80. gados, Igaunijas Piritā nokļuvu kinoteātrī, kas bija celts īpaši Olimpiskajām spēlēm. Tur jau toreiz viss bija tāpat, tikai krēsli bija salikti apkārt apaļiem galdiņiem un kokakolas vietā dzērām pepsikolu. Šīs atmiņas bieži atgriežas, kad eju uz kino "Balle", jo abas vietas uz mani atstāja līdzīgu piedzīvojuma efektu. Patīk, ka zāles nav pārāk lielas, tas rada papildu mājīguma sajūtu. Liekas, ka visi zālē sēdošie ir pazīstami un vēlāk būs ar ko dalīties iespaidos. Un, protams, skaņa, kas kopā ar attēlu aizved citā pasaulē un rada piedalīšanās ilūziju.

Netālu no kinoteātra ir daudzu transportlīdzekļu pieturas, kas ir ļoti ērti, blakus ir plaša auto novietne. Tepat ir Rožu laukums, kur sarunāt tikšanos pirms seansa. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izveidots lēzens panduss gandrīz gar visu fasādi. Man gan nav pieredzes šādas konstrukcijas izmantošanā, tāpēc nevaru objektīvi novērtēt tās funkcionalitāti. Iekštelpās ir viegli orientēties. Visapkārt ir spēcīga popkorna smarža, kas iederas kino foajē, bet mulsina, ieejot Latviešu biedrības nama vestibilā, jo telpas ir savienotas ar stiklotām durvīm, kuras gan ikdienā neizmanto. Redzēju sievieti, saposušos ļoti skaistā puķainā kleitā, kas rūpējās par kārtību kinozālēs. Tas radīja papildu svētku noskaņu, jo kino apmeklējums, vismaz man, jau pats par sevi ir svētki. Arī nosaukums "Balle" sola svētkus. Laba doma ir īpašie afišu stabi, kas izvietoti pilsētā, vienlaikus gan informējot par repertuāru, gan reklamējot pašu kinoteātri.

"Balle" man ir kā tāds vilinātājs, kas sola piedzīvojumus, pārdzīvojumus, citu realitāti, ko ikdienā nesastapt. Un mazliet tam visam nāk līdzi kaut kas no bērnības. Novēlu arī turpmāk ļaut cilvēkiem piedzīvot ko nebijušu un turpināt mūs lutināt ar labām un interesantām filmām, neaizmirstot parūpēties par savu ārējo noformējumu.

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.