Klāt sestdiena un nākamais "liepājiņas" stāsts. Bet pirms sākt – apsveiksim "liepājiņas" mammu Indru Ķempi ar godpilno "Gada liepājnieces 2011" titulu, nopelnītu tieši ar šo grāmatu!

Un vēl – grāmata "liepājiņa" martā būs iegūstama par pilsētas dzimšanas dienas cenu, proti, 9 latiem. Joprojām tikai Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā un grāmatnīcās "Lukabuka" Rīgā.

UPB BIROJA ĒKAS UN MĀKSLAS GALERIJA, Dzintaru iela 17 un 19, ARHITEKTA U. PĪLĒNA BIROJS, 2008.
FOTO: ZIEDONIS SAFRONOVS
TEKSTS: IVETA KUNCĪTE, IDEJU LIDLAUKS dizainere

Lieli prieki dzīvē sastāv no daudziem maziem prieciņiem un mākas tos atrast ikdienā. Viens no manējiem ir ieslēgt labu mūziku un braukt ar automašīnu pa Liepājas ielām un Karostu. Sevišķi saulainās rudens dienās, kad Dzintaru ielas koku aleja atmirdz visās dzintara nokrāsās. Iela ir pietiekami gara un plata, tajā nekad nav dzīvas satiksmes. Tur sastopamas dažādu laiku un stilu celtnes, un – kas labākais – tajā nav luksoforu! Nemelošu, ja apgalvošu, ka jūras un Jūrmalas parka tuvuma dēļ Dzintaru ielā gribētu dzīvot daudzi liepājnieki, arī es neesmu izņēmums.

Esmu ideju pārņemts, romantisks cilvēks, kas nekad nav mierā. Kopā ar vīru metālmākslinieku Reini Kuncīti vadām savu dizaina uzņēmumu. Bieži sadarbojamies ar arhitektiem, veidojot interjera objektus vai mazas arhitektūras formas, bet maz ko saprotam no lielās arhitektūras.

Priecājos un reizē satraucos, ka man ir gods izteikt savu skatījumu par tik cienījama uzņēmuma namu. Par biroju, kurā projektēts daudz nopietnu ēku ne tikai Liepājā. Mans apskates objekts ir komplekss ar izcili grezno māju, kurā atrodas  "Arhitekta U. Pīlēna birojs", un renovētu bijušo kara komisariātu, kur atrodas būvniecības uzņēmums  "UPB Nams" ar nelielu galeriju. Abi nami, kas omulīgi paslēpušies zem simtgadīgiem kokiem un aiz sena žoga, izskatās labi un raisa tikai pozitīvas emocijas. Ejot garām arhitektu birojam, vienmēr priecājos par skaistajām lampām, kas redzamas logā un no ārpuses labi saderas ar senās ēkas fasādi, kas ir greznākā no senajām Dzintaru ielā. Priecājos, ka šis nams ticis atjaunots ar lielu cieņu pret vēsturi un gaumi. Par iekštelpām nemācēšu spriest, jo tālāk par izstādes telpu neesmu bijusi. Papētīju internetā. Darbinieki, kuri projektē skaistus un funkcionālus objektus, paši nesēž sevis necienīgos birojos. Interjers ir moderns, tajā daudz stikla un dabīgu materiālu salikumu.

Miglaini atceros, kā ēka izskatījās pirms renovācijas, lai gan pielietojuma dēļ bija ievērojama. Necila padomju laika celtne. Pēc renovācijas – sakopta un pieticīgi moderna, lai labi izskatītos starp Dzintaru ielas senajiem namiem. Lai gan simtiem reižu esmu tai braukusi un staigājusi garām, gājusi skatīties izstādes, nekad nebiju tā kārtīgi ēku izpētījusi. Fasāde nav uzmācīga un apkārt esošā zaļā zona, skulptūras un apgaismes ķermeņi piesaista manu uzmanību tā, ka ēku īpaši nemana. Tas ir pat labi, ka tā ar savu veidolu un lielumu uztaisīta tik veiksmīgi, ka nekad nav man dūrusies acīs. Tātad labi saskanējusi ar apkārtējo pilsētvidi. Tas, kas iepriekš bija pamanīts, ir skaisti koptais pagalms un ieejas mezgls ar plašām stikla sienām un izstādes telpu. Ejot garām ēku kompleksam, ir skaidrs, ka tur darbojas kāds veiksmīgs uzņēmums, kurš ciena mākslu, arhitektūru un dizainu. No mākslas cienītāja viedokļa galerijas atrašanās vieta varētu būt labāka, jo reti kurš liepājnieks speciāli dosies baudīt izstādes tālāk no centra. Manuprāt, izstāžu telpas tika ierīkotas, lai pašiem darbiniekiem būtu skaista un radoša vide, kā arī profesionāļiem, kuri labas izstādes dēļ ir gatavi doties jebkur. Man radies priekšstats, ka šis uzņēmums īpaši rūpējas par savu komandu – "UPB" darbiniekiem. Ēkas Liepājas skaistākajā ielā, modernas darba telpas, sava autostāvvieta, sakopts pagalms ar skulptūrām un ziediem, galerija, kur katru rītu priecē mākslinieku darbi.

Piebraukt var ļoti ērti un ir kur atstāt transporta līdzekli. Lai gan stāvvieta paredzēta darbiniekiem, vienmēr apkārtnē vai arī blakus esošajās ieliņās var atrast, kur novietot auto. Ja esat sabiedriskā transporta cienītājs, tad būs jāmēro īss ceļa posms kājām, lai sasniegtu  "UPB Namu", – pa Dzintaru ielu sabiedriskais transports nekursē, un tas vairāk ir labi, nekā slikti.

Liepājas lielākā vērtība ir tā, ka gandrīz visur viegli var nokļūt kājām, ar velosipēdu vai auto. Un pārvietoties pa Dzintaru ielu visos gadalaikos, vērojot namus no pavisam sena līdz mūsdienīgam, ieskatoties liepājnieku logos un ikdienas soļos, ir viens no mazajiem dzīves prieciņiem.

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.