"liepājiņu"  esam izlasījuši līdz pusei. Šis – grāmatas skarbākais stāsts, kā to raksturoja "liepājiņas" sastādītāja un izgudrotāja Indra Ķempe.

VIESNĪCA LĪVA, Lielā iela 11, AKA BIROJS, ARHITEKTS AGRIS PADĒLIS–LĪNS, 2001.
FOTO: MĀRTIŅŠ SĪLIS
TEKSTS: MONTA VASILE, Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centra otorinolaringologs

Liepāja manās acīs ir skaista, jauna, izvarota meitene. Katrs atstājis savu nospiedumu viņas dvēselē un ķermenī. Viesnīca LĪVA ir kulons, kuru uzdāvinājis kārtējais izvarotājs: atbilstošs dāvinātāja gaumei, laikmetam, rocībai. Blakus Svētās Trīsvienības baznīca – izcila, bet brūkoša, kā daudz kas dvēselisks un trausls. Blakus Rožu laukums – pēc pēdējās rekonstrukcijas arī tāds dīvains, kā izvarotās meitenes sirds, kurā jūt rupju zābaku nospiedumu.

Ejot pa Lielo ielu, cenšos sajust baznīcas pirmatnējo dvesmu un neievērot "Līvas" klātbūtni. Tā tur vienkārši ir. Kā vecs kulons, kuru nevar izmest, jo vēl jau noder un, ja vēl uzspodrina, kā tas izdarīts, tad tur var satupināt vairāk un mazāk svarīgus kantorus. Man ir kauns, tādēļ, lai netracinātu sevi, izliekos neredzam. Visilgāk Lielās ielas 11. namā atrodas viesnīca un restorāns, kādreizējās lombarda telpas ieņēmusi banka. "Upe" bija iecienīts restorāns ar labu virtuvi. Tagad priekšroku dodu restorānam "Piano" viesnīcā "Hotel Promenade" – cita kvalitāte it visā, arī vide ap to ir daudz patīkamāka par "Līvas" apkārtni. Tai dienvidu pusē atrodas vēl padomju laikos ar nekvalitatīvām betona plāksnēm izliktais Ļeņina pieminekļa laukums – paaugstinājums. Plāksnes vairāk nodrupušas, ļeņinekli nomainījušas automašīnas. Automašīnu bezmaksas novietne uz paaugstinājuma – tā ir tikai Liepājā, bet pilsētas galva ir autolietu aktīvs atbalstītājs. Ap laukumu aug vecas, nelaimīgas liepas, akmens podos augošās priedītes ir spējušas pielāgoties un izdzīvot, līdzīgi kā liepājnieki. Pirms diviem gadiem lielajās kastēs iestādītie sarkanlapu dižskābardīši tika lēni nogalināti visu acu priekšā: vasara bija karsta, zeme tumšbrūnajās kastēs uzsila kā tuksnesī, vēl ūdens trūkums. Augustā kastēs bija tikai žagari ar sakaltušām lapām...

Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, Liepājā iebraucot, cilvēks nejūtas gaidīts: atrast vietu, kur noparkot auto bez maksas ir grūti, tādas netiek reklamētas, tāpat kā labierīcības. Tūristam vajag maz: autostāvvietu, tualeti, labu ēdienu un tikai pēc tam kultūras baudīšanu. Formāli tas viss it kā būtu pieejams pat "Līvā", bet nav kaut kā labi. Tualetes telpas viesnīcā ir labi noslēptas, lai netiktu publiski izmantotas – nekā īpaša, kā visur Latvijā – mēreni smirdīgas.

Tava un manējā Liepāja ir internāta bērns. Ir jāatrod īsti un gudri vecāki, kas lolotu to kā savu bērnu. Šobrīd audžuvecāki nav uzdevumu augstumos.

Vispār no celtnēm man vislabāk patīk skursteņi, īpaši rūpnīcu – no sarkanajiem ķieģeļiem, bez dūmiem. Skatoties uz tiem, gūstu estētisku baudījumu. Liepājā tādu ir daudz.

© V10

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.