Evalda Rimbenieka iela ir īpaša ne tikai ar nosaukumu, ko ieguvusi vien 20.gs. beigās, bet arī tāpēc, ka uz tās atrodas namiņš, kurš nelīdzinās nevienai citai Liepājas ēkai.

Rimbenieka ielas 2 ēka celta 19.gadsimta 80.gados. Zemes gabala pirmais īpašnieks pēc 1895.gada Liepājas namīpašumu saraksta bijis U.Ulicha. Jau 1905.gadā kā ēkas īpašnieks norādīts D.Dembo, vēlāk I. un S.Dembo. Savukārt 1930.gadā zemesgabala īpašnieki bijuši Nahmanis Hirš un Freida Levitani, šajā laikā nams novērtēts par Ls 7824.

Ēka piesaista ar savu arhitektonisko uzbūvi un izskatu. Informācija par ēkas arhitektu nav saglabājusies, bet ēka ir ievērojama ar smalkajiem kokgriezumiem, tornīti, kas segs ar kupolu, dekoratīviem zelmeņiem un skaistu augu dārzu, kā arī žogu, kas nesniedzas pat metra augstumā.

Nams celts kā koka dzīvojamā ēka ar dēļu apšuvumu un zemu mūra cokolu. Ēkai ir divslīpju jumts ar torņveida izbūvi, kurā atrodas vasaras veranda. Fasāžu apdare risināta eklektikas stilam raksturīgās formās. Šim arhitektūras stilam piemīt kompozīcijas ritms un plastiskās apdares piesātinātība.

Ēka uzskatāma par izcilu piejūras ēku apbūves piemēru. Rimbenieka 2 celta laikā, kad liepājnieki tikko bija sākuši domāt par brīvās piejūras zonas izmantošanu. Laikā kad Liepāja pilnā spožumā uzplauka kā kūrortpilsēta, it kā atgādinot, ka jūra ir ne tikai bagātību krātuve un kuģu ceļš, bet arī brīnišķīga atpūtas vieta.

Jūrmalas rajona apbūvei izstrādāja īpašus būvnoteikumus, lai šajā zonā būtu tikai vasarnīcas un savrupnami. Arī Rimbenieka ielas 2 nams uzskatāms par neliela izmēra savrupnamu, un tas iekļauts Liepājas kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku sarakstā.

Vienstāva ēka ir pilnībā apdzīvota. Tās zemesgabala kopējā platība ir 1405 kvadrātmetri. Ēkā atrodas seši dzīvokļi. 2008.gadā Rimbenieka iela 2 uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā "Liepājas vislabāk sakoptais nams". Par to liecina pie ēkas piestiprinātā zīme – karodziņš.

Nams ir īpašs ne tikai ar savu izskatu, bet arī ar to, ka tam tikai pirms nepilniem 30 gadiem mainījusies adrese. Agrāk tas atradies Vītolu ielā 34/36.

Savu nosaukums iela ieguva par godu ilggadējajam Liepājas pilsētas galvam Evaldam Rimbeniekam (1888–1943). Izvēlēts tieši šis ielas posms, jo uz tā atradās kādreizējā Rimbenieka rezidence, tagad bērnudārzs "Gulbītis".

Rimbenieks ir viens no zināmākajiem Liepājas pilsētas galvām pirms Otrā pasaules kara. Šo amatu viņš pildīja divas reizes. Pirmo no 1922.gada februāra līdz 1928.gadam. Savukārt otro no 1934.gada 15.maija līdz 1940.gada jūnijam.

Pēc izglītības un aicinājuma Rimbenieks bija garīdznieks. Bijis Aizputes un Liepājas Nācaretes draudzes mācītājs. Strādājis Liepājas tehnikumā, un tieši šis darbs lika viņam dziļāk saskarties ar skolu problēmām. Viņš iesaistījās Liepājas sabiedriskajā dzīvē, lai tās risinātu.

Ar Rimbenieka atbalstu dibināta Tautas konservatorija, filharmonija, muzejs, Jaunliepājā uzcelta Draudzīgā aicinājuma pamatskola, atjaunots Jūrmalas parks un tur organizēti sabiedriskie darbi bezdarbniekiem, izbūvētas, modernizētas daudzas ielas, būvēta Jaunliepājas Lutera baznīca, Armijas ekonomiskais veikals, Liepājas lombards un krājkase, 15.maija (Latviešu biedrības) nams, sporta zāles Bāriņu ielā, pilsētas viesnīca un citi objekti.

Papildus ielas nosaukuma maiņai, 2008.gadā tika izveidots neliels skvērs uz Rimbenieka un Uliha ielas stūra, kurā uzstādīts piemineklis Rimbeniekam.

Pieminekļa autors ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks.