"Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols nenoliedz, ka dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra pilsētā varētu būt labāka, taču kopumā "esam vidēji labā līmenī".

Pēc atkritumu apsaimniekotāja ieskata, arī pārejas periods no viena atkritumu operatora jeb gružu izvedēja pie cita ir pārvarēts, un iedzīvotājiem saistībā ar gružu izvešanu turpmāk "stresa būs arvien mazāk".

Vai liepājnieki daudz gružo?
Spriežot pēc tā daudzuma, kas nonāk poligonā, viens liepājnieks saražo vidēji 300 kg atkritumu gadā. Apmēram tādā līmenī turas visa Latvija, un tas ir apmēram divreiz mazāk nekā Rietumeiropā.

300 kg šķiroto un nešķiroto atkritumu?
Nešķiroto. Šķirotie poligonā nenonāk.

Kāda ir tendence – gružu daudzums pieaug vai samazinās?
Nedaudz vairāk bija pirms krīzes, krīzes laikā drusku samazinājās, bet tagad varētu teikt, ka atkritumu daudzums ir diezgan stabils – katru gadu poligonā ienāk ap 30 000 tonnu sadzīves atkritumu.

Pērnajā decembrī valdīja liels satraukums un sašutums, ka gružu vedēji kavējas. Vai liepājnieki joprojām sūdzas? Un vai jūs vispār esat tie, kam uzdot šādu jautājumu?
Jā, mēs esam uzņēmušies starpnieka lomu, jo "Liepājas RAS" ir pašvaldību dibināts uzņēmums, tāpēc jūtamies atbildīgi par šo jomu. Arī valsts plānā esam iezīmēti kā reģiona atkritumu apsaimniekošanas centrs.

Atsevišķas sūdzības ir, bet noteikti to ir daudz mazāk. Šodien, piemēram, biju Siguldas ielā – skatījāmies, meklējām labāko variantu, kur novietot dalītās vākšanas punktu, jo šobrīd tas ir mazliet nomaļus, un situāciju izmanto garāmbraucošās mašīnas, kas pie plastmasas un stikla atkritumu konteineriem noliek sadzīves atkritumu maisiņus.

Par sūdzībām runājot, iestrādāšanās laiks pie operatoru maiņas ir neizbēgams. Protams, var diskutēt, vai mēs visu paredzējām, vai operatori nostrādāja par simts procentiem – droši vien, ka ne, noteikti varēja labāk izdarīt. Taču pārejas laiks ir pārdzīvots un šobrīd, es domāju, cilvēki ir pieraduši un pieņēmuši jauno kārtību un to, ka ieradumi bija jāmaina.

Vai to vajadzēja? Domas dalās. Vieni saka, labāk būtu desmit, divdesmit gadus vienu un to pašu, citi – ka laiku pa laikam jātaisa inventarizācija, kā to dara veikalā.

Parasti apmēram pusgads vajadzīgs, lai jaunais operators iestrādātos. Šobrīd ir pagājuši četri mēneši, un es teiktu, ka pārejas periods ir garām.

Kā ir līgumu slēgšanu par atkritumu izvešanu? Vai daudzi joprojām nav to izdarījuši?
Janvāra sākumā bija ap 400 adresēm, kur nebija līgumi, pirms mēneša jau vairs tikai ap 150. Iet uz labo pusi, bet tā nebūs, ka simtprocentīgi ar visiem būs līgumi. Ir visādi dīvaiņi. Lai gan likums saka: visiem atkritumu radītājiem, kas mēs visi esam, ir obligāti jāiesaistās pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Vai bijāt arī atkritumu apsaimniekošanas operatoru iepirkumu komisijas loceklis?
Jā.

Kāpēc komisija izvēlējās divus operatorus un tieši šos – "EKO Kurzeme" un "Vides pakalpojumi Liepājai", kam esot saistība ar Šķēli, kas savukārt daudziem nepatīk?
Neesmu pētījis, ar ko kurš ir saistīts, bet kāpēc divi, to varu izstāstīt. Arī iepriekš ir bijuši vairāki operatori – "Eko", "Nordia", "Sikari", vēl kaut kas.

Šobrīd esam nonākuši pie reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas. Pie plāna sākām strādāt jau pirms gadiem četriem, un tad apspriedām dažādus variantus: pašvaldība pati nodrošina šo pakalpojumu, sadarbojas ar privātuzņēmējiem un kādā mērā, viena zona vai divas zonas.

Pašreizējais modelis ir tas, ko pašvaldības izvēlējās reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitā. Proti, gan Liepāja, gan apkārtējie novadi tika sadalīti divās līdzīgās daļās, divās zonās, un konkursā izvēlēti operatori. Nosacījums bija, ka abās zonās nedrīkst būt viena un tā pati kompānija, lai abas mazliet jūt otras elpu pakausī.

Godīgi sakot, esmu priecīgs, ka divi lielākie Latvijas operatori šo tirgu paņēma un sadalīja. Konkursa nolikumā gan arī bija iestrādāti stingri kritēriji. Ja pat liela firma, kam ir resursi, jauda, pie pārņemšanas nenostrādāja par simts procentiem, tad mazajām firmām tas pārņemšanas laiks būtu vēl trīs reizes ilgāks.

Domāju, ka tarifi arī ir diezgan veiksmīgi, salīdzinot ar Latvijas cenām, jo ir pat nedaudz zem vidējās. Tomēr šis ir tas pakalpojums, kur vairāk jāskatās uz kvalitāti, jo iedzīvotāju maksājumu grozā šis, salīdzinot ar citiem komunālajiem pakalpojumiem, ir neliels.

Vai ir gaidāmas kādas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas politikā, jauni tarifi, piemēram?
Tarifi mainās nepārtraukti. Dabas resursu nodoklis, piemēram, pērn bija 12, šogad ir 25, bet nākamgad būs 30 eiro par tonnu. Un tā līdz pat 50. Iedzīvotāji šo pieaugumu neizjuta, jo, lai neradītu jaunu stresu, kad jau bija jāpierod pie operatoru maiņas, mēs piemērojām tādu koeficientu, lai nodoklis paliktu iepriekšējā līmenī.

Kam tiek šī nodokļa nauda?
Sadalās – 60% pašvaldībai, kuras teritorijā ir poligons, Liepājas gadījumā – Grobiņas novadam, un 40% – Vides fondam, no kura caur dažādiem projektiem tiek atgriezta atpakaļ pašvaldībām.

Summas ir diezgan lielas – "Liepājas RAS" katru gadu Grobiņas novadam samaksā apmēram 400 tūkstoš eiro.