Latvijā labā un ļoti labā stāvokli esošo reģionālo autoceļu īpatsvars, pateicoties veiktajiem remondarbiem, šā gada beigās sasniedzis 48,6%, kas ir par 11,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas daļā, ziņo LETA.

Vienlaikus no valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76,3%, kas ir par 4,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

LVC pārstāvji pauda, ka 2020.gada būvdarbu sezonā darbi notika 248 valsts autoceļu objektos, tostarp uz 50 tiltiem, kopumā atjaunojot 1370 kilometru autoceļu. No tiem 500 kilometru ceļu un astoņi tilti atjaunoti, pateicoties no valsts budžeta papildus piešķirtajiem 75 miljoniem eiro. Tāpat šogad 120 kilometros valsts galveno autoceļu tika ieklātas ribjoslas, uzstādīti 104 kilometri drošības barjeru, uzstādīts apgaismojums pie četrām gājēju pārejām un trijos krustojumos veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidroja, ka, pateicoties pavasarī piešķirtajam papildu 75 miljonu eiro finansējumam, LVC varēja kopumā veikt daudz vairāk remontdarbu, nekā bija plānots gada sākumā. "Pārsvarā visi papildu līdzekļi tika novirzīti reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai. Segums tika atjaunots uz tiem reģionālo autoceļu posmiem, kur tas bija apmierinošā tehniskajā stāvoklī un to varēja būtiski uzlabot bez pārbūves, atjaunojot segumu. Līdz ar to kopumā reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis ir būtiski uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem," viņš teica.

Lange norādīja, ka šogad veikti darbi vairāk nekā 1300 kilometros valsts autoceļu, tādējādi šī bijusi labākā ceļu būvdarbu sezona pēdējo desmit gadu laikā.

Vienlaikus LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš minēja, ka šis gads ceļu būvniecībā atšķīrās ar to, ka sākās būtiski agrāk, nekā ierasts, proti, jau martā un aprīlī atsākās darbi pagājušajā gadā sāktajos objektos. "Papildu finansējums tika piešķirts tikai aprīļa pēdējos datumos, līgumi par šīm investīcijām tika noslēgti sezonas vidū, bet jāpabeidz darbi bija līdz gada beigām, jo finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un bija terminēts ar šā gada 31.decembri," viņš piebilda.

LVC Būvniecības pārvaldes direktors atzīmēja, ka šogad brīžiem bija izjūtams būvnieku trūkums, kā arī darbi atsevišķos objektos netika sākti uzreiz pēc līguma parakstīšanas. Tāpat bija problēmas ar materiālu piegādi, īpaši ar bitumenu, ko Latvijā neražo.

Runājot par kvalitāti, Albertiņš pauda, lai arī būvdarbi šogad tika veikti neierastos mēnešos, tostarp, piemēram, virsmas apstrāde veikta septembrī, asfaltēšana arī oktobrī un pat novembrī, kvalitātes prasības ir izpildītas. "Patlaban notiek gala novērtējumi darbiem, divus objektus mēs nepieņemsim ekspluatācijā, kamēr būvnieki neveiks defektu labojumus. Tas notiks nākamgad," viņš sacīja.

Tāpat LVC pārstāvji norādīja, ka šogad, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos pieauga konkurence, vienā iepirkumā piedaloties vidēji 5,5 pretendentiem pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas samazinājās par 27%, salīdzinot ar 2019.gadu.

LVC atzīmēja, ka investīcijas ceļu infrastruktūrā ne tikai uzlabo mobilitāti un ir ilgtermiņa ieguldījums valsts attīstībā, ekonomikas lejupslīdes laikā tās ļauj "sildīt" ekonomiku kopumā.

"Ikviens autobraucējs šogad bija pamanījis ceļa remontus, jo tie notika visā valstī, katrā reģionā. Nebija iespējams doties ārpus pilsētām, lai nesastaptu ceļu strādniekus. Un reģionālais dalījums ir ļoti būtisks. No visiem valsts autoceļu remontdarbiem, kas šogad tika veikti, 13% notika Pierīgā, 14% – Kurzemē, 19% – Vidzemē un 17% – Latgalē. Labāki ceļi nozīmē labāku mobilitāti reģionos, labāku to sasniedzamību. Tas, savukārt, ir labs stimuls ekonomikas attīstībai, jo samazinās braucienu izmaksas, kas ir būtiski, lai, piemēram, investori vai vietējie iedzīvotāji pieņemtu lēmumu par uzņēmumu izveidi, jaunu darba vietu radīšanu," uzsvēra LVC pārstāvji.

LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām.