Februāra sākumā pamanījām pie kāda nama Brīvzemnieka ielā kaudzi ar vēsturisko Liepājas bruģi. Lai noskaidrotu, cik tā atrašanās šajā vietā ir likumīga, nācās kārtīgi papūlēties.

Iepriekš portāls bija publicējis Latvijas Radio stāstu par to, kā internetā nelegāli tiek iztirgots Liepājas vēsturiskais bruģis (3 eiro gabalā), un ko par to saka Valsts Kultūras pieminekļu inspekcija, proti, ka šis bruģis uzskatāms par Latvijas kultūrvēsturisku mantojumu, kam ir liela vērtība un kas jāsaglabā tādā apmērā, kā atlicis.

Vispirms ar lūgumu noskaidrot, kā sētā redzamais kaltais bruģis, ko likums tirgot neļauj, tur nonācis, portāls vērsās pie pašvaldības policijas. Sekoja atbilde, ka "jautājums ietver finansiāla rakstura iespējamu pārkāpumu, līdz ar to tas būtu Valsts policijas kompetencē".

Valsts policija atbildēja, ka vajadzētu vērsties Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā: "Tā ir šīs inspekcijas  kompetence. Policijai šajā gadījumā nav pamatojuma, tiesību pārbaudīt privātīpašumu. Cita lieta, ja policija saņem iesniegumu no cietušā par zādzību."

Nācās paskaidrot, ka šajā gadījumā, iespējams, cietusī ir sabiedrība, katrs liepājnieks, jo privātpersonām likumīgi nevar piederēt kaltie vēsturiskie bruģakmeņi. Pēc atkārtota lūguma portāla epasta vēstuli uzskatīt par iesniegumu, Valsts policija to reģistrēja un apsolīja pārbaudīt informāciju.

Paralēli sazinājāmies arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības insekcijas (VKPA) Kurzemes reģionālo nodaļu (tās sēdeklis atrodas Kuldīgā). Izrādījās, ka nodaļas vadītāja Ilze Svilpe ir atvaļinājumā, un  nodaļas inspektore Baiba Ekere lūdza sazināties ar Svilpi, kad tā atgriezīsies no atvaļinājuma.

Palūdzām arī Komunālo pārvaldi iesaistīties. No pārvaldes sabiedrisko attiecību specialista Aigara Štāla saņēmām atbildi: "Pēc attēla mēs nevaram noteikt, no kurienes šāds bruģis nāk. Mēs šādu bruģi nevienam neesam izsnieguši. Mūsu noliktavā bruģis nav pazudis."

Vēlāk Štāls rakstīja, ka "informāciju esam nodevuši Pašvaldības policijai un viņi, jācer, veiks pārbaudi un noskaidros, no kurienes minētajā īpašumā šāda manta".

Galu galā visas institūcijas, ieskaitot VKPAI darbiniekus, iesaistījās bruģa izcelsmes un īpašnieka noskaidrošanā. Pa to laiku bruģa kaudze bija pazudusi. Taču Valsts policija atbildēja, ka ir saņēmusi paskaidrojumu no pašreizējā teritorijas īpašnieka, kādas SIA, kas teritorijā veic labiekārtošanas darbus, izmantojot tur jau iepriekš bijušu bruģa klājumu. "Bruģi nav plānots nedz pārvietot citur, nedz veikt pārdošanu vai kādas citas pretlikumīgas darbības. Līdz ar to Valsts policijā ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs."

Līdzīga atbilde tika saņemta arī no pašvaldības policijas: "Pēc īpašnieka sniegtās informācijas, šie bruģakmeņi jau atradušies īpašumā tā iegādes brīdī. Īpašnieks norādīja, ka viņu plānos nav tirgot šo bruģi, bet gan, īpašuma sakārtošanas laikā, šis bruģis tiks izmantots pagalma labiekārtošanai."

Marta nogalē atbildi sniedza arī VKPAI:
"Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektori sazinājās ar īpašuma Liepājā, Friča Brīvzemnieka ielā 24 īpašnieku un noskaidroja, ka Jūsu vēstulē minētais bruģis izrakts ēkas pagalmā, veicot komunikāciju izbūvi, un to plānots ieklāt atpakaļ, labiekārtojot pagalmu. 2016.gada. 16. februārī inspektore Līga Akermane objektu apsekoja un konstatēja, ka kaudzē esošie bruģakmeņi nav vēsturiskie, kaltie bruģakmeņi (attēlā gan skaidri redzams, ka akmeņi ir taisnstūra, tātad – kalti – irliepaja.lv)."

Uzziņa
Par vēsturisko bruģi
Ielu, kas klātas ar vēsturisko bruģi rekonstrukcijas darbi ir raisījuši iedzīvotāju un mediju interesi par vēsturiskā bruģa seguma nomaiņas pieļaujamību un īpašumtiesībām uz vēsturisko bruģi.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) informē, ka saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – objekti un teritorijas, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Pieminekļu saraksts tiek veidots (papildināts), balstoties uz kolekcijas principu – valsts aizsardzības režīmu nosakot īpašas vērtības kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem. Bruģis kā ieseguma materiāls ir daļa no pieminekļa un atrodas valsts aizsardzībā, ja tas ir saglabājies ielās, vēsturisko laukumos un pagalmos. Bruģa segums šādās teritorijās ir kultūrvēsturiska vērtība, un tas ir saglabājams. Gadījumos, kad valsts aizsardzībā esošā teritorijā bruģa ieklājums kādu iemeslu dēļ jāizņem, tas atvietojams sākotnējā vietā un klājuma rakstā. Ja ielu vai laukumu rekonstrukcijas rezultātā visi bruģa akmeņi nav atvietojami, tie jāuzglabā attiecīgās apdzīvotās vietas teritorijā piemērotā uzglabāšanas vietā un izmantojami citas vēsturiskās publiskās ārtelpas atjaunošanai. Akmeņu uzglabāšana jānodrošina pašvaldībai vai apsaimniekotājam. Bruģakmeņu uzglabāšanā nodrošināma precīza uzskaite. Nav pieļaujams, ka no vēsturiskās publiskās ārtelpas bruģakmens nonāk privātpersonu rīcībā.

Ja, veicot ielu rekonstrukciju, tiek atklāts vēsturiskais bruģis, tas uzskatāms par kultūrvēsturisku vērtību, un par šo atradumu jāziņo Inspekcijai, kas novērtēs atsegtā vēsturiskā bruģa kultūrvēsturisko nozīmīgumu atraduma vietā un noteiks tālākās darbības bruģakmeņu saglabāšanai. Šādās situācijās ir iespējami vairāki risinājumi: vēsturiskā bruģa atjaunošana (kā Daugavpils cietoksnī pie Nikolaja vārtiem); vēsturisko bruģi saglabā esošā vietā zem asfalta seguma (Daugavgrīvas cietoksnī teritorijas sakopšanas darbu laikā zem asfalta seguma atsevišķās vietās atklātais bruģis); vēsturisko bruģi pārvieto uz uzglabāšanas vietu, lai to atkārtoti izmantotu. Piemēram, 2013./2014. gadā Pils ielas rekonstrukcijas laikā Alūksnē vēsturiskais bruģis ir noņemts un uzglabāts pašvaldības SIA "Alūksnes nami" bāzē. Šogad tas izmantots teritorijas labiekārtošanai pie Bībeles muzeja.

Inspekcija pēdējo piecu gadu laikā nav konstatējusi vēsturiskā bruģa zudumus no aizsargātām kultūrvēsturiskām teritorijām. Pēc Inspekcijas informācijas pašreiz sludinājumu portālos piedāvātais vēsturiskais bruģis privātpersonu īpašumā nonācis padomju laikos, kad, veicot ielu rekonstrukciju darbus, vēsturiskais bruģis kā nevērtīgs, savu laiku nokalpojis materiāls vests uz izgāztuvi un cilvēki, kuri sapratuši tā vērtību, to ieguvuši savā īpašumā – uzglabājot kaudzēs vai izmantojot kā ieseguma materiālu. Inspekcija novērtē iedzīvotāju un mediju rūpes par kultūrvēsturiskās vides un to veidojošo elementu, tostarp kultūrvēsturiskā bruģa saglabāšanu un arī turpmāk aicina sabiedrību sekot līdzi izmaiņām kultūrvēsturiskajā vidē sev apkārt, jo tikai līdzdarbojoties – mantojumu par vērtību atzīstošai sabiedrībai un kultūras mantojumu aizsargājošajām institūcijām iespējams nodrošināt kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un to ilgtspējīgu kultūras, sociāla un ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

Inspekcija turpinās sekot līdzi sludinājumiem, kuros tiek pārdots vēsturiskais bruģis.

(Informāciju sagatavoja Alma Kaurāte-Java, VKPAI Klientu un dokumentu pārvaldības daļas speciāliste)