Laika neapturamais ritums, bet vairāk cilvēku nevērība un cinisms, kas arī šobrīd pavada attieksmē pret Jūrmalas parka vēsturisko apbūvi, "norakstījis" kārtējo, bijušo koka vasarnīcu Peldu ielā 64.


Nu jau tikai nojaukšanas gruvešos vēl skatāmā vasarnīca (ēka bija valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas pilsētas vēsturiskā centra – daļa) bija pēc skaita otrā, ko uzcēla pēc jauno būvnoteikumu apstiprināšanas gadsimta beigās. Villu projektēja P.M. Berči. Visai prāvā apbūves gabala īpašnieks bija F. Štrauss, vācietis, gabalpreču tirgotājs un tirdzniecības starpnieks. Pirmo reizi villa minēta 1877. gadā publicētā Liepājas peldviesu sarakstā. Tajā vasarā villas apartamentos dzīvojis barons Bistrams (Biestram) ar ģimeni.


Līdz pat Pirmajam pasaules karam tuvākās Jūrmalas parka vasarnīcas pazina pēc īpašnieku uzvārdiem vai to dotajiem, bieži vien romantiskiem nosaukumiem. Arī Peldu 64 saukuši, pēc īpašnieka uzvārda par Štrausa villu, ielas fasādes divos jumta zelmiņus vēl nesen greznojušies šī putna silueti.


1906. gadā Villa Štrauss pārdota Hoziosku ģimenei, viņiem villa piederējusi līdz nacionalizācijai 1940. gadā.“Liepājas latviešu kalendāra”1939.gada laidienā, kur publicēts ielu un namu saraksts, redzams, ka Hozioskiem piederējuši vairāk nekā desmit īpašumi, “lieli un skaisti” – kā portālam raksta Spānijā dzīvojošā Deba Stoks (Deb Stock), ēkas kādreizējās īpašnieces Mērijas Hozioski-Štohs (Mary Hosioski-Stoch) mazmeita. Šie īpašumi ir Spīķeru ielā 23; Spīķeru ielā 27; Zviedru ielā 1, 3, 5; Hika ielā 11; Peldu ielā 64; Graudu ielā 2, 4, 6; Krusta ielā 2, 4; Miķeļa ielā 1, 1–a; Zāļu ielā 1, 3, 3–a.


Sākotnēji ēka celta kā vasarnīca. Vecā māja laika gaitā piedzīvojusi ievērojamas pārbūves. Kādreiz virs mājas, kas bijusi kompaktāka, rotājies dīvains, lauztu formu tornītis, kā pirmā īpašnieka ekscentriska kaprīze, ko drīz vien nojaucis jūras vējšs.


Ēkas norieta pēdējā posmā, pēc 1946. gada, tajā ievietoja t.s. komunālo dzīvokļu īrniekus, galvenokārt Liepājas sanatorijas darbiniekus.


1994. gadā Peldu iela 64 un Hika iela 11 tiek denacionalizēta – Kanādā dzīvojošajiem bijušo īpašnieku mantiniekiem Mērijai Štohs (Mery Stoch), Leonardam Hozioskim (Leonard Hosioskii) un Arturam Hozioskim (Artur Hosioskii).


Kā 20. oktobrī par nojaukšanas iemesliem informējis "Kurzemes Vārds" publikācijā "Par vienu vēsturisko villu mazāk", tad tagadējie īpašnieki, lai saņemtu mājas nojaukšanas atļauju, "cīnījušies divus gadus". Peldu ielā 64 "uzcelšot kaut ko jaunu, daudz skaistāku".Nešaubos, ka nākamajiem īpašniekiem izdosies šeit uzbūvēt ko jaunu, bet ļoti šaubos, vai ko skaistāku...


Ēkas ir celtas 19.gadsimta beigās un ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas pilsētas vēsturiskā centra – daļa.