Liepājas būvvaldes graustu vai, pareizāk sakot, vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju sarakstu šogad papildinājuši pieci objekti,starp kuriem ir gan valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Zivju ielā 2A – 1690. gadā celtajā noliktava, kas pērn ieguva "Siļķu brāķa" nosaukumu un piedāvāja izklaidi tūristiem, gan vairākas padomju laikos būvētas daudzdzīvokļu mājas – Pāvilostas ielā 52, Klaipēdas ielā 82, Kūrmājas prospektā 23, kā arī vēsturiskais skurstenis Skolas ielā 7.

Kā portālam irliepaja.lv skaidroja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, tad daudzdzīvokļu mājas "graustu sarakstā" tiek iekļautas galvenokārt bīstamu balkonu dēļ.

Kopumā šogad līdz 28. oktobrim Būvvalde reģistrējusi jau nosauktos piecus jaunos graustu objektus un izskatījusi 57 būvlietas, no kurām sešas ir vidi degradējošas jaunbūves, 41 – ekspluatējama dzīvojamā ēka, 24 – nojauktas būves, bet 77 gadījumos būvlietas izbeigtas.                   
 
Kopš 2013. gada, kad sāka strādāt Vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju jeb graustu komisija, līdz šā gada 28. oktobrim kopā apzinātas 266 vidi degradējošas būves, no kurām 176 atzītas par riska objektiem. Pavisam iekārtotas 247 būvlietas un izdotas 55 būvatļaujas, lai īpašnieki varētu uzsākt pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai konservāciju.

Pēc Štāla sacītā šobrīd aktīvā jeb terminētā sakārtošanas procesā ir 129 objekti. Atņemot tos no kopējā apzinātā skaita (266 objekti), redzams, ka šajā laikā sakārtoti 137 objekti. Tas, ka būvatļaujas izsniegtas stipri mazāk (55) nozīmē tikai to, ka ne visu graustu gadījumos ir nepieciešama būvatļauja, – dažkārt pietiek ar logu aiznaglošanu, žoga uzstādīšanu, sieta uzlikšanu, bīstamo konstrukciju novākšanu utt., un šajos gadījumos nav nepieciešama projekta dokumentācija, respektīvi, būvatļauja, skaidroja Štāls.

Graustu sarakstā joprojām ir gan vēsturiskais nams Avotu ielā 10, par kuru nesen rakstīja portāls irliepaja.lv, gan Peldu iestāde Jūrmalas parkā, kas nesen ieguva jaunu īpašnieku, viešot cerību liepājniekos, gan daudz citu namu, kuri, atbilstoši izmaiņām likumā, vairs netiek klasificēti pēc kategorijām.