Ar tradicionālo atceres brīdi liepājnieki un Liepājas puses ļaudis pie piemiņas akmens Tores stacijā godināja tos, kurus 1949. gada 25. martā padomju režīms varmācīgi izsūtīja uz Sibīriju.

Lai arī laika apstākļi, aizsedzot sauli ar pelēkām debesīm, sēroja kopā ar atnākušajiem, vējš draudīgos lietus mākoņus aizpūta, saudzējot no lietus tos, pār kuru vaigiem ritēja sāpju asaras, atceroties šausmīgās 1949. gada marta dienas, kad no dzimtās zemes tūkstošiem nevainīgu cilvēku ar visām ģimenēm tika sadzīti lopu vagonos, lai tos sūtītu tālu prom svešumā.

Atnākušos uzrunāja Grobiņa novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, leģionārs Artūrs Vīdners un paši represētie.

Jāatgādina, ka 1949. gada 25. martā padomju okupācijas iestādes no Latvijas necilvēcīgos apstākļos izsūtīja vismaz 42 133 cilvēku. Kā okupantu cinisma kalngals 25. marta deportētajiem Sibīrijā bija piespiedu parakstīšanās apliecinājumā, ka izsūtītais izsūtīts specapcietinājumā uz mūžīgiem laikiem bez tiesībām atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā- Latvijā. Īpašas padomju genocīda pazīmes izvešanai piešķir tas, ka deportēto skaitā 28,6% bija bērni un 44,3% – sievietes. Lai paveiktu šīs izvešanas, no Padomju Savienības Baltijā ieveda īpašas čekistu vienības, kas pēc okupācijas iestāžu un vietējo kolaborantu sastādītiem sarakstiem veiktu visplašāko Baltijas iedzīvotāju izsūtīšanas akciju.

No Liepājas puses tika izsūtīti gandrīz 3000 cilvēku.