Namīpašnieka Jāņa Gaiļa īpašums Peldu ielā 43 un 45 turpina brukt, ar savu izskatu ne tikai degradējot vidi, bet arī apdraudot cilvēkus, jo ēkai piekļūt var katrs.

Namīpašums, kuru jau pirms tam bija apsēduši klaidoņi, strauji sāka brukt pēc tam, kad 2008.gada pavasarī ēka pamatīgi, apmēram 300 kvadrātmetru platībā, izdega. Šobrīd tā jau atgādina īstu "spoku namu".

Kamēr neviens piedzīvojumu kārs puišelis nav cietis, ložņājot pa viegli pieejamo „spoku māju”, tikām īpašnieks un arī pašvaldība var būt mierīgi. Taču, pasarg Dievs, ja kāds tiks savainots vai pat gūs nāvējošu traumu, būs par vēlu spriest, ko, kā un kam vajadzēja darīt.

Namīpašniekam Jānim Gailim piederošais īpašums Dzintaru ielā 2 un Peldu ielā 43/45 Būvvaldes „graustu sarakstā” iekļauts ar adresi Dzintaru 2 un Peldu 45. Kā portālam skaidroja būvinspektors Olmars Priede, kura ziņā ir informēt Būvvaldes izveidoto konsultatīvo padomi par potenciālajiem namīpašumiem, kas būtu jāiekļauj „Vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju reģistrā”, tas tādēļ, ka otru mājas daļu ar adresi Peldu 43, ko Gailis savulaik privatizējis par sertifikātiem, īpašnieks joprojām nav ierakstījis zemesgrāmatā.

Priede ar skaidroja, ka līdzās ierakstam reģistrā par Peldu 45 redzamā atzīme „Procesā”, arī nozīmē to, ka īpašnieks joprojām kārto ar namīpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā saistītos „papīrus”.

Kāpēc šis samērā vienkāršais process Jānim Gailim prasa tik daudz laika, portālam uzzināt neizdevās, jo uz namīpašnieks uz telefona zvaniem neatbild.

Neoficiālā versija ir tāda, ka kopš 2012.gada vasaras, kad Gailis izlēmis īpašumu pārdod, neviens potenciālais pircējs nav pieteicies. Taču īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā Gailis grasoties veikt tikai tad, ja šāds pircējs uzradīsies un iemaksās rokasnaudu.

Diemžēl šim namīpašumam ir apgrūtinājums – lai gan tam nav kultūras pieminekļa statuss, nams iekļauts pašvaldības apstiprinātajā arhitektoniski vērtīgo ēku un būvju sarakstā, ar visām no tām izrietošajām sekām, ieskaitot to, ka, ēku atjaunojot, jāsaglabā gan tās apjoms, gan materiāls, gan galvenās detaļas.

Tikām kādreiz skaistā ēka pārvēršas arvien atbaidošākā un bīstamākā graustā.

Uzziņa
Peldu ielas divas dzīvojamās ēkas būvētas pašā 19.gadsimta izskaņā, ap 1897.gadu, atdalot no zemesgabala ar adresi Peldu iela 43 (hipotēkas Nr.1002) gruntsgabalu Peldu iela 45.

Īpašnieki –  dāņu tirgotāji R.Holsens un E.Klinge.

20.gs. trīsdemito gadu vidū Peldu ielu 43 pārdod un tās īpašnieks ir H.Michelsons. Trīsdemito gadu beigās tiek pārdota arī otra dzīvojamās dvīņu mājas daļa, un tās īpašnieks ir Jānis Gailis, tagadējā īpašnieka Jāņa Gaiļa vectēvs.

1993.gada 28.oktobrī Jānim Gailim, tagadējā īpašnieka Jāņa Gaiļa tēvam, īpašumu denacionalizēja (domes lēmums Nr. 956), gan bez zemes.

Ar šo pašu domes lēmumu tiek denacionalizēts vēl viens Gaiļu īpašums, daudzdzīvokļu māja Peldu ielā 38, bet 1994. gada 5.maijā – Peldu iela 36.

Līdz pirmajam pasaules karam Liepājā dzīvoja ap 2000 Dānijas pavalstnieku, no kuriem daudziem ostā un citur pilsētā bija izvērsta aktīva saimnieciskā darbība, no kuras peļņu ieguldīja zemes un ēku īpašumos Jūrmalas parkā, Peldu ielā un Kūrmājas prospektā.

(Avots: Gunārs Silakaktiņš, vēsturnieks)