Ceturtdien ar Liepājas domes vadītājiem tikās un kopīgā velobraucienā devās Eiroparlamenta (EP) deputāti Roberts Zīle un Mihaels Krāmers (Vācija).

Tikšanās mērķis bija pārrunāt projektu "Dzelzs priekškars”, kas paredz unikāla velomaršruta izveidi, iesaistot visas valstis, kuras savulaik šķērsojis tā saucamais dzelzs priekškars, kas gandrīz pusgadsimtu sadalīja Eiropu divās daļās – no Barenca jūras līdz Melnajai jūrai.

Projektu, kura idejas autors ir Vācijas Zaļās partijas deputāts Mihaels Krāmers, jau 2005.gadā Eiropas Parlaments atzina kā ilgtspējīga tūrisma pilotprojektu, aicinot dalībvalstis sniegt atbalstu tā izveidei. Kopš 2011.gada „Dzelzs priekškars” kļuvis par oficiālu Eiropas veloceļu tīkla maršrutu Nr.13.

9000 km garā maršruta ziemeļu daļa šķērso Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Zviedriju un Vāciju.

Latvijas teritorijā "Dzelzs priekškara" maršruts varētu būt 582 kilometrus garš. Gada laikā iecerēts, konsultējoties ar pašvaldību un tūrisma profesionāļiem, uzņēmējiem apzināt jauno maršrutu, kā arī esošo un nepieciešamo infrastruktūru.

Kā portālam atzina projekta autors, Liepāja velotūristiem būtu ļoti interesants objekts, ko tūristi labprāt redzētu, jo te saglabājies gan vecais padomjlaiku mantojums, gan redzama arī pilsētas attīstība mūsdienās.

Kā vislielākā problēmu Krāmers uzskata nokļūšanu Liepājā – ceļš no Lietuvas robežas līdz Liepājai velobraucējam šobrīd gluži vienkārši ir bīstams, un būtu nepieciešams izbūvēt speciālu veloceliņu. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd velotūristi bieži vien met līkumu Latvijai

Krāmers arī norādīja, ka Liepājas veloceliņu tīklā būtu nepieciešams iekļaut arī Karostu, kur ir vairāki interesanti tūrisma objekti, tostarp memoriāls holokausta upuriem.

Arī EP deputāts Roberts Zīle, atbildot uz portāla jautājumu, uzsvēra, ka Liepāja ir ļoti interesanta pati par sevi, arī veloceliņu tīkls daļēji izbūvēts, taču tajā būtu nepieciešams iekļaut pilsētas Ziemeļu daļu, kas arī esot pārrunāts ar pilsētas vadību. Zīle piekrita, ka „pašvaldībām finansēt šo projektu būtu ļoti grūti” un, tā kā „tas tomēr ir Eiropas projekts, finansējumu vajadzētu paredzēt nacionālā līmenī”.

Zīle atzina, ka Lietuva šajā ziņā Latviju stipri apsteigusi un ka nākamajā plānošanas periodā valstij vajadzētu atrast iespēju līdzfinansēt veloceliņu tīkla izbūvi starp pilsētām.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka „Liepāja jau ir iekļauta šajā maršrutā, un tagad būtu jārisina pārrobežu jautājums – veloceliņu izbūve starp pilsētām un novadiem”. Taču, kā atzina Sesks, tas vairāk ir „valdības jautājums”.