Būvvalde ir apkopojusi aizvadītā gada būvniecības nozares rezultātus. Pilsētā ir uzbūvēti nozīmīgi ražošanas objekti, notiek ielu, satiksmes infrastruktūras un mikrorajonu iekšpagalmu pārbūve un labiekārtošana, aizvien vairāk īpašnieki būvē, pārbūvē, atjauno, restaurē vai citādi uzlabo sev piederošās ēkas, informē Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

“Būvniecības izmaksu pieaugums, būvmateriālu piegāžu kavēšanās un kvalitatīva darbaspēka trūkums bija tās problēmas, ar kurām būvniecības nozares spēlētājiem bija jāsaskaras pagājušajā gadā. Pandēmijas ietekmētie globālie procesi atspoguļojās arī Liepājā. Visticamāk ar šiem izaicinājumiem nozarei būs jārēķinās arī šajā gadā,” uzskata būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Būvvaldes vadītājs uzskata, ka nozares statistikas dati, piemēram, akceptētie būvprojekti, izdotās būvatļaujas, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, šobrīd ļauj cerēt, ka pozitīvās tendences pilsētā saglabāsies arī 2022. gadā.

Būvniecības izmaksas aizvadītajā gadā sasniedza 37 613 929 eiro – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis rādītājs ir samazinājies par vairāk nekā 30 miljoniem eiro jeb aptuveni 44 procentiem.

A. Vitāls skaidro, ka “iepriekšējā gadā iestājās pārrāvums ES fondu projektu īstenošanā – iepriekšējā finanšu periodā uzsāktie lielie pilsētas infrastruktūras projekti ir noslēgušies, bet 2022. – 2027. gada ES finanšu perioda būvprojekti vēl gaida rindā uz naudas saņemšanu un īstenošanu vai pat ir ieceru/plānošanas stadijā.” Kopējās būvniecības izmaksas samazinājums ir saistīts arī ar ārējiem faktoriem – “Covid–19 pandēmijas ietekmē būvdarbu termiņi ir tikuši pagarināti un dažu būvobjektu nodošana ekspluatācijā ir atlikta uz vēlāku laiku.”

2021. gads ir bijis apjomīgu investīciju gads jaunu ražošanu un noliktavu objektu būvniecībā – ir uzceltas četras ražotnes, viena ražotne ir paplašināta, ir uzceltas piecas noliktavas.

Kopējais investīciju apjoms ražošanas, noliktavu un ostas objektos sasniedza 23 140 891 eiro – par aptuveni četriem miljoniem vairāk nekā 2020. gadā (aptuveni 19 miljoni eiro).

Pilsētas vides un infrastruktūras uzlabošanā strādāja gan pašvaldība Komunālās pārvaldes personā, gan pašvaldības kapitālsabiedrība “Liepājas ūdens”, gan valsts uzņēmums “Latvijas gāze” un citi komunikāciju turētāji, kā arī daudzdzīvokļu namu īpašnieku biedrības un apsaimniekotāji.

Ir pārbūvēti, atjaunoti vai labiekārtoti kopumā 12 ielu posmi, no tiem – Roņu iela – ir nozīmīgākais infrastruktūras objekts. Pēc pašvaldības pasūtījuma un ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu uzņēmums SIA “A–Land” ir pārbūvējis visu ielu un izbūvējis pludmales apkalpošanai nepieciešamu ceļu. Būvdarbi veikti kopumā  797 m garumā. Projekta kopējās izmaksas ir 1 444 089,15 eiro.  

Savukārt inženierkomunikācijas izbūvētas piecos objektos; ar pašvaldības līdzfinansējumu un dzīvokļu īpašnieku biedrību finansējumu ir labiekārtoti seši daudzdzīvokļu māju (mikrorajonu) pagalmi.

Kopējās būvizmaksas pilsētas vides labiekārtošanā sasniedza: 2 990 775 eiro – aptuveni tikpat daudz naudas kā 2020. gadā.

2021. gadā jau devīto gadu pēc kārtas Liepājas pašvaldība izsludināja pieteikšanos uz līdzfinansējumu mikrorajonu pagalmu labiekārtošanai. Pašvaldība iedzīvotājiem darbu īstenošanai piešķīra līdzfinansējumu 977 461 eiro apmērā.

Rosīgāk nekā 2020. gadā notikusi tirdzniecības un kafejnīcu telpu piedāvājuma paplašināšana un uzlabošana. Savukārt biroju segmentā turpinājās klusums. Pieprasījumu pēc jauniem biroju telpu būvprojektiem ietekmē digitālo tehnoloģiju pieejamība un izmantošanas paplašināšanās, kā arī strādāšanas paradumu maiņa – attālinātais darbs no mājām pandēmijas dēļ.

Biroju, kafejnīcas un tirdzniecības objektu kopējās būvizmaksas: 777 657 eiro;  ekspluatācijā nodoti: seši objekti.

Mājokļu sektora attīstība
, kas liecina par iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanos, 2021. gadā turpinājās spraigāk nekā iepriekšējā gadā.

2021. gadā ekspluatācijā pieņemtas 45 viena dzīvokļa mājas – divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā (23 viena dzīvokļa mājas); no tām – 16 bija jaunbūves, kas ir arī divas reizes vairāk nekā 2020. gadā (8 jaunbūves).

Dzīvojamā sektora kopējās būvizmaksas 2021. gadā sasniedza: 3 033 587 eiro, lielākais apjoms – 2 798 825 eiro – izmaksāja tieši individuālo māju būvniecība.

2021. gadā pēc vienkāršotās projektu dokumentācijas (apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksti) notika arī daudzdzīvokļu māju fasāžu un citu ēkas elementu energoefektivitātes uzlabošanas darbi. Šajā segmentā ekspluatācijā ir pieņemti kopumā 17 objekti. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, ir par 18 objektiem mazāk, jo 2020. gadā siltināšana notika 35 daudzdzīvokļu mājās. Tas ir saistīts ar to, ka valstī noslēdzās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma iepriekšējā ES struktūrfondu perioda ietvaros.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados īpašnieki plaši un aktīvi saviem spēkiem ir veikuši savu dzīvokļu atjaunošanu – remonts atbilstoši vienkāršotās atjaunošanas projektu dokumentācijai veikts 375 dzīvokļos (2020. gadā – remonts veikts  vairāk nekā 400 dzīvokļu).

Veiksmīgi norisinājās darbs ar vidi degradējošo būvju īpašniekiem. Kopā 2021. gadā būvvaldes komisijā ir izskatītas 63 būvlietas; no tām jaunas būvlietas uzsāktas 6 gadījumos (2020. gadā – 8);

Būvvaldes kontrolē 2021. gadā kopumā atradās 131 būvlieta (2020. gadā – 142 būvlietas):
Pavisam 2021. gadā ir sakārtoti 15 objekti, kam pirms tam bija vidi degradējošs statuss.

Nepieciešamā dokumentācija tika izstrādāta – sešiem objektiem, kas nozīmē,  ka to īpašnieki veic savus pienākumus – objekts tika nojaukts, iekonservēts, restaurēts vai pārbūvēts.

Taču ne visām sakārtotajām būvēm bija vajadzīga dokumentācija – deviņos objektos no minētajiem 15 pietika ar logu aizdarīšanu, objekta norobežošanu, sieta uzlikšanu, bīstamo konstrukciju novākšanu utt.

Septīto gadu ar pilsētas atbalstu turpinājās kultūras pieminekļu saglabāšanas programma, no kuras ieguvēji ir pilsētas vēsturiskajā centrā esošo dzīvojamo ēku īpašnieki, iedzīvotāji un pilsētas viesi, kas apbrīno aizvien labāk uzturētu senās apbūves ainavu tieši pilsētas centrā. Pašvaldības līdzfinansējumu programmu restaurācijā administrē būvvalde.

2021. gads atbalsta apjomu ziņā ir bijis viens no labākajiem, kopš programmas sākuma – 23 kultūras pieminekļu saglabāšanas projektiem piešķirts pašvaldības līdzfinansējums 212 470 eiro apmērā.

Vecliepājā, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un kur esošajām senajām ēkām ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums, restaurācijas būvdarbi 2021. gadā ir pabeigti piecos objektos.

Savukārt Peldu ielā 36 ir veikta ārdurvju restaurācija. Darbus labā kvalitātē veica amatnieks Vilnis Beihmanis. Kopējās izmaksas ir 2473 eiro, kultūras pieminekļu programmas līdzfinansējums – 1236 eiro apmērā.

Būvdetaļas 2021. gadā vēl ir restaurētas un pašvaldības piešķirtais līdzfinansējums izmaksāts ne tikai Peldu ielā 36, bet arī:
1. Bāriņu ielā 20 – paveikta četru logu restaurācija un trīs analogu logu izgatavošana;
2. Kuģinieku ielā 13 – analogu ārdurvju izgatavošana
3. Kr.Valdemāra iela 16 – kāpņu margu reliņu restaurācija/analogu izgatavošana’.

Ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, restaurācijas būvprojektu vai citas dokumentācijas sagatavošana ir paveikta un piešķirtais līdzfinansējums izmaksāts:
1. Fr. Brīvzemnieka ielas 26
2. Stūrmaņu ielas 6
3. Republikas ielas 27
4. Republikas ielas 26/28
5. K.Valdemāra ielas 16
6. Dzintaru ielas 12 īpašniekiem vai valdītājiem.

Būvvaldes darbs.
Būvvalde 2021. gadā sāka strādāt jaunās telpās. No Rožu ielas 6 darbinieki pārcēlās uz Peldu ielu 5. Līdz ar to būtiski uzlabojās darba apstākļi un klientu apkalpošanas iespējas. Taču apmeklētāju pieņemšana jaunajās telpās bija ierobežota vai pat neiespējama epidemioloģisko ierobežojumu dēļ.

Būvvalde 2021. gadā ieguva jaunus kolēģus – arhitektu, divus juristus, būvinspektoru; būvinspekcija ir tikusi arī  pie jauna vadītāja un kopš šā gada 1. janvāra Liepājā ir galvenais būvinspektors; šā gada sākumā darbu uzsācis arī būvinspektora palīgs.

Taču personāla mainība un citi izaicinājumi kopumā nav ietekmējuši būvvaldes funkciju izpildi; tomēr jāatzīst, ka uz kādu laiku tas radīja papildu slodzi atsevišķiem speciālistiem/kolēģiem.

KOMENTĀRS
Arvīds Vitāls, būvvaldes vadītājs:

1. Kuri trīs nozīmīgākie 2021. gada būvnotikumi?

– Roņu ielas būvniecība un nodošana ekspluatācijā.

Pirmais būvobjekts, kurš ir ticis projektēts un īstenots no Liepājas pludmales tematiskā plānojumā ietvertajiem risinājumiem. Tematiskais plānojums, kas tika izstrādāts un apstiprināts 2015.gadā kalpo par pamatu, lai pašvaldība varētu mērķtiecīgi, strukturēti, secīgi un pēctecīgi attīstīt pludmali kā ilgtspējīgu publisko ārtelpu. Pēc Roņu ielas dizaina un labiekārtojuma principiem, šogad un arī turpmākajos gados, tiks izbūvētas arī pārējās izejas uz jūru Liepājas vēsturiskajā centrā no Kūrmājas prospekta līdz Jūrmalas ielai.

– Ražošanas teritoriju turpmākā attīstība un jaunu rūpnīcu būvniecība.
2021.gadā uzbūvētās un atjaunotas vairākas modernas ražotnes un noliktavas, kas nodrošina darbu Liepājas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem. Apjomīgs darbs veikts pie bijušās Liepājas Metalurga teritorijas atgriešanas pilsētas ekonomiskā vidē. Ir izstrādāts komplekss attīstības plāns jeb lokālplānojums, izvērtējot esošo situāciju bijušās rūpnīcas teritorijā – ceļu stāvoklis, dzelzceļa tīkls, ēku un būvju tehniskais stāvoklis, grunts stāvoklis, piesārņojums, hidroloģiskais režīms, inženiertīklu apgāde un citi aspekti, kā arī piedāvāts optimālākais risinājums teritorijas turpmākai izmantošanai.

– Pieprasījums pēc zemesgabaliem jaunu privātmāju būvniecībai un esošo dzīvojamo ēku atjaunošana
Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Arī Liepājā aizvadītajā gadā iedzīvotāji ir izvēlējušies un investējuši dzīvokļa remontos, jaunu ēku būvniecībā, gan arī esošo ēku sakārtošanā, restaurācijā un energoefektivitātes uzlabošanā. Līdz ar Covid–19 ienākšanu arī liepājnieki daudz vairāk novērtē funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis.

2. Kas būvniecības nozarē Liepājā sagaidāms 2022?
Lai arī turpinās Covid–19 ilgstoša, negatīva ietekme uz daudzām nozarēm, var izteikt piesardzīgas prognozes, ka šī gada laikā būvniecības apjomi Liepājā nesamazināsies. Par to liecina 2021.gadā izstrādāto un akceptēto būvprojektu skaits. Joprojām iedzīvotājiem interese par savu mājokļa sakārtošanu nav mazinājusies, un prognozējams, ka arī šogad mājokļu attīstības tendence turpināsies.
Daudz neskaidrību rada gaidāmais energoresursu – elektrības, dabasgāzes, degvielas – izmaksu pieaugums, ko noteikti izjutīs būvniecības nozare arī Liepājā.
Būvniecības process ir laikietilpīgs un sarežģīts, tāpēc arī 2022.gadā notiks jau uzsākto projektu turpināšana un pabeigšana.

Vēl varam prognozēt, ka pilsētas centra daļā ekspluatācijā tiks nodotas vairākas dzīvokļu mājas, kuru pārbūve vai restaurācija ir uzsākta un notikusi iepriekšējos gados. Mājokļu sektora attīstība – dzīvokļu pārbūves, individuālo dzīvojamo ēku būvniecība, kultūrvēsturisko ēku restaurācija, vidi degradējošo būvju sakārtošana un atgriešana atpakaļ pilsētas ekonomiskajā apritē – šie procesi, kas liecina par iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanos, būs būvvaldes uzmanības centrā 2022. gadā.

2022.gads droši vien būs bagāts ar būvniecības normatīvā regulējuma izmaiņām. Ministru kabinetā jau šogad, 11. janvāra sēdē, ir apstiprināti grozījumi ēku būvnoteikumos, kas paredz vienkāršot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā šā gada 1. martā.

UZZIŅAI PAPILDUS
2022. gadā turpināsies vairāki iepriekš sāktie pašvaldības pasūtītie un līdzfinansētie būvprojekti:
1. Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdzniecības kanālu
pārbūve
2. K. Zāles laukuma un Jūras ielas pārbūve
3. Skolas ielas pārbūve posmā no K. Zāles laukuma līdz
Teātra ielai
4. Būnas izbūve Baltijas jūras krasta erozijas risku
apdraudējuma novēršanai Lībiešu ielā 37a un jūras
akvatorijā
5. Labiekārtojuma infrastruktūras izbūve Kūrmājas prospekta,
Peldu ielas un Glābšanas stacijas izejās uz pludmali
6. Muzeja ēkas pārbūve K. Ukstiņa ielā 7/9  

Turpināsies ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabošana, tai skaitā sāksies 2021. gadā apstiprinātās Grants ielu programmas 2020. – 2027. gadam īstenošana.

2022. gadā plānotie ielu un citas infrastruktūras būvdarbi
1. Liedaga ielas 6A pārbūve
2. Kūrmājas prospekta un Uliha ielas krustojuma pārbūve
3. Kūrmājas prospekta un Graudu ielas krustojuma pārbūve
4. Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūves 2. kārta, Lielās ielas posmā no F. Brīvzemnieka ielas līdz Peldu ielai
5. Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūves 4. kārta:
• K. Valdemāra iela posmā no Peldu ielas līdz Rožu ielai pārbūve
• Rīgas ielas posma no Raiņa ielas līdz 1905. gada ielai pārbūve
• Dzelzceļnieku ielas posma no Rīgas ielas līdz Brīvības ielai pārbūve
• Sliežu maiņa apgriešanās aplī Brīvības ielas galapunktā
6. Publiskās ārtelpas infrastruktūras attīstība Zirgu salā

Citi pilsētas infrastruktūras būvobjekti kļūs zināmas pēc investīciju budžeta pieņemšanas 2022. gada pavasarī.